Smilšu taka 

Es, mazais cilvēciņš,

Kas man palīdzēs?

Es ieklausos…

Aiz ezera, otrā pusē

Pie apvāršņa,

Saule savus aizskarus aizvelk.

Es skatos debesu logi, tur Tēva mājās.

Krāšņi mākoņi lēnām dodas dusēt,

Eņģeļi pulkiem stāv pakalnos,

Lai slavētu diženo Kungu

Es mazais cilvēčiņš,

Jūtos mazs, es saucu..

Svētais Gars, dod man mieru,

Spēku, lai spētu pateikt-

Svēts, svēts esi TU,

Klusu atskan mana balss,

Debesīs eņģeļi apklust,

Mazais cilvēciņš dzied,

Eņģeļi smaida..

Jūtos, kā bērns,

Kas Tētim grib veltīt

Pateicību, kā bērns,

Kas Tēvu grib iepriecināt.

Tad skatos.. garām aizlido kamene,

Nes uz mājām savu nastu..

Un es zinu, arī mana nasta ir prom,

Kāds to nes, augstā kalnā.

Kur tā tiks atstāta līdz ar manu

Palīgu, Es saucu pagaidi..

Bet Viņš klusu ness, kailām kājām,

Nomocīts, Viņš ness,

Noskumis, Es saucu pagaidi..

Viņš saka, tāds ir Mans darbs,

Es Tev došu Savu nastu,

Kas ir Viegla,

Man ir skumji,

Mans Draugs-Jēzus,

Mirst ar manu nastu,

Viņa rokas caururbj sods,

Kas bija domāts man.

Arī nasta ir pie staba,

Es esmu brīvs,

Es saucu Paldies, Draugs!

Es gaidu, es ceru…

Tici!

Nožēlo!

Piedod!

Ēd!

Dzer!

Piemini Mani!

Mīli!

Zinu, Viņš mani Mīl!