Rudens (deminutīvā) 

Tātad nāk tas pats. Draugi apkārt, kā jau latviešiem pienākas vīkšas uz kāzām. Dažas domas ir radušās šajā sakarā.

Var uzaicināt 1000 cilvēkus un izgāzt baigos $$$. Uzrīkot kāzas, tā ka zāle pēc tam trīs gadus tā kārtīgi neaug. Un tas ir labi. Jo galu galā, kas mēs kādi, ja?

Var uzaicināt 2 lieciniekus un patīkami pavadīt sestdienas pēcpusdienu četratā. Un arī tas ir labi.

Būtībai jāsaglabājas – tā pasākuma sāls ir solījumā. Un tak laikam jau ir vienalga, cik kuplā draugu pulkā vai vērienīgi tas notiek, ja vien galvenais visu laiku ir viens un tas pats.

Piektdien rīkojām vienam “aizgājējam” puišu bēres. Nu sirsnīgi bija, un uzdzīvojām arī ne pa jokam. (Atzīšos – neesmu nekāds ortodoksāls puritānis un radikāls kristietis. Hmmm, vai kristieši vispār var būt radikāli? labi, labi. shito tēmu nesāksim, bet nu tāds jaunietis parastais.)

Bet galvenais bija tak draugam pateikt – ekk vecais, no sirds sveicinām tevi šajās dienās un dienā, kas vēl tikai būs!

Tāds draudzīgs man noskaņojums.