Pirms Ražas svētkiem 

“….un apsēdini mani

Kā sēni uz mīkstām sūnām”

Tā kādā Daces Kašas brīnišķīgajā dziesmā.

Ražas svētki- pateicība Dievam par Viņa žēlastību. To laikam tā pa īstam izprot laucinieki. Priežu, egļu malkas smaržas piepildītajā virtuvē vai pieliekamajā ieraugāmas burkas ar daždažādām dārza veltēm un piepildīti apcirkņi ar sūrā grūtā vasaras darba augļiem. Vēl uz senlaicīgā saimes galda dus neizķidātās sēnes no šā rīta gājuma uz mežu.Un lauku cilvēks var nedaudz “atvilkt” elpu un ielīst medsalds miers sirdī ar piparmētru tēju piedevām un pankūkām ar pašu dārza ogu ievārījumu.Atskaites punkts.

Iedomājos- bet kā ir ar pilsētniekiem? Kāds ir mūsu atskaites punkts jau pietuvojušajos Ražas svētkos? Vai mēs varam uzrādīt kā gada darba augļus, piemēram, jaunu televizoru, rudens mēteli? Ko varam nest Dieva priekšā kā pateicību? Dievs taču arī mūsu, pilsētnieku, ikdienu ir svētījis un gādājis par mums līdz pat šim brīdim.