Piedošana 

Jau apritējuši vairāki gadi kopš esmu Rīgas Sv. Jāņa draudzē. Dīvains, bet likumsakarīgs ceļš veda uz iesvētību mācībām. Kaut ar drebošu balsi, bet veiksmīgi tika izturēta “atbildēšana”pie mācītāja. Sirdī ielija prieks-daudz nedomāju par to cik labi vai slikti izprotu sludināto Dieva vārdu un Bībeli- viss gandrīz bija aksioma un pats galvenais- būt kristiešu vidū.

Nenojautu, ka Dievs gatavo man lielu pārbaudījumu, kas satrieca visu manu dzīvi un pašas būvēto iedomu pasauli(ka tāda bijusi, saprotu tikai tagad)Bailes, neziņa, apjukums bija tā samikserēts kopā, raibumraibā un rūgtā sulā, kuru nācās izbaudīt līdz mielēm. Jā,nācu uz Baznīcu, kalpoju un te atkal kā ar bites dzēlienu-jutu, ka esmu attālinājusies no draudzes, kalpošana bija tikai vairs kā pienākums un jāatzīst , ka vēsā vienaldzība no tiem cilvēkiem ar kuriem kalpoju kopā, visu arī saasināja. Nekas, nodomāju un noriju šo rūgtās dziras malku. Neizrunājot neko atsacījos no kalpošanām, nācu tikai svētdienās uz dievkalpojumiem, tad izlaidu vienu, otru un tā tas aizgāja, kā ķedes reakcijā un pavisam drīz attapu, ka vienkārši nevaru iet un saņemt svēto vakarēdienu- tā arī vienu, otru reizi: viss būtībā tika noslāpēts un sūrums aizvien vēl palika.

Un tad tikai viss sākās- nesaskaņas, strīdi atkal aizvainojumi(ari senāki) un pārmaiņas(ne tās labākās)manī pašā. Ik pa pārtraukumiem jutu, ka Dievs aicina doties uz Baznīcu, bet atkal es iespītējos līdz tas viss noveda līdz tādam iznākumam kāds tas bija-atkal liels pārbaudījums tika sagatavots un Dievs mani pilnībā nolieca un satrieca. Taču , ko es-spītēju vien tālāk, zaudējot tās vērtības, kas man nozīmēja daudz, pēc kā tiecos un vienā brīdī sajutu- esmu pilnībā iztukšota: tik daudz sāpju, naida un rūgtuma biju radījusi ap sevi. Taču Dievs lieliski zina, ko dara un tad vienu vakaru nāca atklāsme- vai tu esi piedevusi un lūgusi piedošanu?

Racionālais prāts jau atkal ieslēdzis sarkano stopsignālu- cik daudz var piedot vai arī kam piedot?

Jēzus taču ir samaksājis pie krusta par mūsu grēku piedošanu un Viņš neteica- tev ir tik piedots, bet tam tur atkal-mazliet vairāk.

Ļoti bieži sev uzdodu augstāk minētos jautājumus.

“Piedod un tev taps piedots”, bet vai es varu piedot, ja tiek darīts pāri atkārtoti bez sirdsapziņas pārmetumiem?