Peterburgas rudens 2006 

Nu vispšr, tas ir tšds pat kā citur. Varbūt mazliet agrāks, jo lapas dzeltenās vējš dzenā jau tagad visriņķī. Saule skaisti silda, lai arī veja brāzmas uzskien ik pa brīžam.

Dievkalpojums ar mazā Artūra kristībām un divu pieaugušo iesvētībām, bija līdzīgs rudenim – tāds kā ātrāks, straujāks. Sākām uzreiz pēc somu dievkalpojuma beigām, bet uz mūsu svētības vārdiem jau aizmugurējās rindās sēdēja vecākie krievu valodas dievkalpojuma ļaudis.

Saņēmu arī aizrādījumu, ka pie dievgalda pielaisti arī kas nav iesvētīti un kristīti… bet es tak tik skaidri teicu un pat parādiju, lai roku uzlike uz krūtīm, un tā arī divi cilvēki darīja, tpties viņi bija ceļos altāra priekšā un saņēma svētības vārdus, tas ticības ceļa pašķiršanai ir svarīgi.

Pēc tam sadraudzība lejā, runājām, plānojām, nonācām līdz tam , ka jāmēģina turēt dievkalpojumus sestdienas vakaros, tad es varētu paspēt uz svētdienas dievkalpojumu Jāņa baznīcā, grūti jau būtu gan… Nu redzēs kā viss risināsies.