pēdējie no gara darbiem 

Skat!

15.10.2007

Skat, kas tad tas!

Tas ziemas stiprais

Priekšvēstnesis.

Klau, kur tu ej,

Vai esi apdomājis

Kur ceļš ved tev?

Vai zini, Kāds

Gaida un ir.

Kāds ir blakus.

Sauc un tver,

Ticībā ķer.

Un zini.

Būs palīdzējusi

Atrast tev sauli

Ticība Jēzum

Jēzu ņem mani Sev

15.10.2007

Jēzu ņem mani Sev.

Jēzu esi Tu man

Par dārgāko mantu

Ko Tēvs devis man.

Ak Jēzu jel uzklausi

Sirds balsi kluso.

Ieklausies, kā sirds plāksne

Skan, skan un dzied.

Dzied Tev pateicības,

Dzied Tev slavu

Atjauno Kungs manu garu,

Lai varu pateikties.

Pateikties par dzīvību,

Pestīšanu un mūžības

Māju, un dzīvi garu

Kur vienmēr būsi klātu.

_________________

15.10.2007

Kas tā par dunoņu?

Kas tā par murdoņu?

Kas tie par ūdeņiem

Lieliem un vareniem?

Ak nu es redzu, nāk tautas

Nāk un spēlē flautas

Mans prieks ir pilnīgs

Es arī esmu smaidīgs

Tā ir Ciānas tauta

Svinīga un balta

Nāk pretī savam Kungam

Dievam labam Ķēniņam

Ķēniņš to sagaida

To kam bēdas vairs nebaida

Nu sākas lielā diena

Kad draudze iet pie Dieva.

Lidot

2007.12. okt 17:08

Dievs, skaties!

Es lidoju!

Man sanāk!

Esmu jau gaisā,

Jo tu mani nes!

Ir tik viegli,

Vējš glauda mani,

Es esmu brīvs,

Izbaudu kā Viņš mani tur

Ar Savu labo roku.

Atliek tik vicināt spārnus.

Jā, mazos ticības spārnus,

Tad Dievs raugās un smaida

Par mūsu lidojumu.

Vai dzirdi?

Kāds klusi sauc!

Vai jūti?

Kāds padebešus jauc!

Kas, tas ir?

Kas dzied un

Neapdomīgs mākoņus griež?

Bet visapkārt tik klusums un miers.

Kas tā strādā debesu druvā?

Tad jautājums nu paliek mums.

Rudens

08.2007

Pieskāriens, vai tas var būt

Svilpiens un priede lūzt.

Brīkšķ un brākšķ visapkārt dūc

Bet kas tad tas, ai nevar būt.

Tas taču rudens rullē tik un brauc

Savos ratos ved viņš ražu

Kartupeļus ķirbi bālu.

Visiem pretīm smaidīgs trauc.

Ko lai darām, visi mēs?

Cilvēki un dzīvie visi,

Jādomā par savākšanu,

Jārosās ir virtuvēs.

_____________

08.2007

Krīt, krīt, jūrā krīt

Akmens, kas nezina kur mīt,

Nezina tas, kur mīlestība mīt.

Vai klausies tu, jā tu?

Paklausies sienāzīti,

Kā tas skaisti sisinātu.

Ak vai tiešām tas sisinātu

Taisītu nakts ārijas,

Ja tas nezinātu.

Vai tas tiešām ir akls.

Bet tas tic, sisina un gaida.

Kāds gan ir visam tam gals?

08.2007

Sveiks, ak vai, vai tas esi tu,

Maigais vējiņš rietenītis?

Kāpēc tu man esi tik skumju

Ziņu šo vienu man nesis?

Vai tiešām ir jābūt tādam,

Tādam, kurš gaida un cer?

Bet es iesaucos pretim vējam

Manas rokas vējam pretī tver

Es saku Dievs tevi izsūta

No četriem debesu vārtiem.

Tu esi nācis un skrējis tā.

Tad ņem šo ziņu pie sāniem

Traucies pie vārtiem un saki,

Man Dieva bērnam ir prieks

Par radību Tavu un Tevi.

Būt tavam uz mūžu ir prieks.

Dievnamā

07.2007

Es apklustu, esmu pie durvīm.

Tagad viss, kas bijis paliek iepriekš.

Es nāku un ienāku, redzu,

Miers ir ar mani

Un Miers ir visur.

Te silti svecītes silda

Ir prieks, ka dvēseles dzied

Es meklēju vietu klusajā solā,

Kur ļaudis pazemīgi stāv.

Esmu laimīgs uz ceļiem

Tavā priekšā Dievs.

Man prieks zaigo uz

Tevis dotās sirds plāksnes.

Esmu mierā ar Tevi,

Ar Tavu radību.

Kur lai es meklēju Tavu vadību,

Ja ne Tavā namā.

Kur, lai lūkojos, ja ne uz Taviem Pakalniem,

Kur Tava mīlestība zaigo Un rotaļājas ar mākoņiem.

Kad saules zaķi lēkā pa zaļajām pļavām.

Esmu mierā, jo Tavs nams dod ko īpašu.

Tas dod paļāvību un varu svinēt Svētkus,

Kur Tu mani neesi lūdzis, bet Saucis no sētmales,

Kur klusā garā Lūkojos caur kārniņiem.

Lūkojos augšup un cerēju.

Bet Tu dod vairāk,

Tu dod visu, Tu dod man piedzīvot

Savu Dēlu, kā Viņš mīlestībā atdod Sevi visu, savu dzīvi,

Lai es un tu dzīvotu!

________________

07.2007

Kāpēc es esmu?

Kas es esmu?

Ko es daru?

Kur es eju?

No kurienes nāku?

Kas man ir?

Kam esmu vajadzīgs?

Jā, bet ir Kāds, Kas zina,

Kas ved, Kas gaida,

Kas vada un dod.

Ir Kāds, Kas mīl un

Dod piedzīvot mīlestību.

Es zinu, ka varu

Teikt paldies Tev Tēvs,

Kas esi debesīs un

Dziļi manī, klusajā

Sirds un dvēseles kambarī.

Kungs izdaiļo manu namu.

Spīdi un dari to tīru.

Paldies, ka Tu dzirdi!

Paldies, ka neesmu viens!

Paldies, ka Tu zini , kurp

Es eju un no kurienes es nāku!

Paldies, ka Tu man rādi ceļu!

Un palīdzi, kad zāle ir par garu un

Ceļi par grumbuļainu!

Ļauj man satvert Tavu roku

Un dzīvot!

27.05.2007

Kas_____________________Kur ir

Tā______________________Tīrs

Ir______________________Izpušķots

Izredzētiem_____________Ir jaunas

Devis___________________Drēbes

Kā______________________Ko Jērs ir

Dod_____________________Devis

Maizi___________________Mums

Pirmo___________________Paldies

Tēvs____________________Tev

Dievs___________________Dieva

Jaunā___________________Jērs

Kalnā___________________Ka

Grūž____________________Glābi

Mūs_____________________Mūs

Tur_____________________Tagad

Vēl_____________________Varam

Augstāk_________________Apskaidrotā

Pāri____________________Priekā

Torņiem_________________Teikt

Tēva____________________Tev

Sirdī___________________Slavu

Dziļi___________________Dievs

Dejo savam Dievam

27.05.2007

Dejo savam Dievam

Dejo bērns

Klaigā jautrā priekā

Klaigā sajūsmā

Priecājies, ka Tētis

Vada vienmēr tevi

Plunčājies Viņa žēlastībā

Virmo no prieka

Kā zivis traucas

Siltā straumē

Peldi Viņa žēlastībā

Uzsmaidi debesīm

Un Tēvs tevi nomazgās

Ieskaties debesīs

Pamāj Dieva draugiem

Saki, nāc

Saki, jā

Saki , mīlu

Tevi Tēvs

Ej roku rokā

Ej no sirds uz sirdi

Tveries Tēva mīkstajā

Plaukstā un

Paļaujies

Viņš Tevi ved

Tālāk

Brīnumzemē

Tēva mājās

Pie dzidriem

Dzīviem

Avotiem

Kur mīt gaisma

Tēva sirdī

Āmen Ķēniņam, Kas

Mūs gaida

Savā kāzu mājoklī

Tilts

2007.21. mai 12:40

es esmu tavs gans

Tu esi mans nams

Ja tu iesi tālāk

es paiešu tuvāk

Ja tu leksi augstu

Es būvēršu tiltu

Ja mēs iesim kopā

Tad vienmēr būsim vietā

tai vieto ko sauc

Par dzīves tiltu brauc.

Nams

2007.21. mai 12:36

Es būvēju namu,

namu, kam daudz

stāvu, katrā stāvā

pa cerībai un cerība

raugās no nama

logiem un cer un tic

kad nams būs

gatavs, būs labāk,

bet vai tā būs?

Būs savādāk.

Zvaigzne

2007.21. mai 12:33

Traucos es kā zvaigzne, lecu es kā sienazis.

Pāri priedēm augstām tālu ūdeņos.

Es ķēru sevis sviesto dārgo akmeni,

Bet vairs nevarēju satvert un panākt

Spožo zvaigzni to.

Traucos, es kā zvaigzne pretī

Mērķim šim.

Satvert daļu to,

Kas no manis šķirta.

Traucos es kā zvaigzne

Traucos pāri ūdeņiem,

Ceļā sadeg daļa

Manis paša viss.

Viss, kas manī ļauns,

Viss, kas sadegt var,

Tagad deg tas

Viss ar brīnumsveces

Spozmi.

Traucos es

Kā zvaigzne

Traucos es un viss

Traucos pretim tam

…

Ko pazaudēju reiz

Savu…

Dievs mani mīl

2007.21. mai 12:24

Es tevi mīlu ar nebeidzamu

mīlestību.

Tev ir jāiet mazumā un

jāiemanto pazemību.

Atmet augstprātību,

pieņem atturību

Esi mazs,

cik esi vājš,

tik kļūsi stiprs.

Jo tavs spēks

nav tevī.

Tavs spēks

ir būt par

manu mazo

nespēcīgo

bērniņu.

Teikt man,

jā Tēt, es

Tevi gribu

klausīt

un iet

tur , kur

vadītu

mani

Dievs

Slava Dievam

2007.21. mai 12:16

Pieskaries manai acij Kungs,

Ļauj, lai tā raugās Tevī Kungs.

Liec Savu roku uz manas sirds,

Liec, lai lūpas teic Tavu godu.

Svētī kungs manu dzīvi,

Atdari manas acis ak Dievs.

Ļauj staigāt Tavas takas Kungs,

Mans Dievs, Tu esi liels un varens

Kā ūdenskritums, kas aiznes

Pavasara ledus un

Šķaida tos pret klinti.

Es patveros Tavā mājoklī,

Kas stiprāks par klinti.

Es patveros Tavā mājoklī

un strauji pukst sirds sirdī.

Es kūļājos Tavā sirdī un

Pukstu ar Tevi, jo zinu

Tu mīli mani.

Asara

2007.14. mai 17:27

Es skatos debesīs,

Tur mākoņi,

Es skatos dvēselē,

Tur tumsība,

Es skatos krusta kalnā,

Tur ir gaisma,

Tā ir gaisma, Kas nāca pasaulē,

Bet pasaule gaismu neuzņēma,

Es skatos gaismā,

Bet acis aizmiglo asaras,

Es skatos debesīs,

Bet seju nomazgā lietus,

Debesu asaras,

Es ticu,

Es ceru,

Es mīlu,

Skat un mana seja ir sausa,

Zem manām kājām Klints,

Un tālumā saule, kas vairs

Nespiež,

Bet sirdī esi Tu-Dievs-

Mīlestība, kas piepilda,

Es ievelku gaisu,

un kļūstu maziņš.

KdbK <><>