Par pareizticīgo baznīcas garīdznieka noslepkavošanu. K.Dimiters: 

“Priesteri Oļegu Stupičkinu 6.janvāra vakarā pēc svētku dievkalpojuma divi vīrieši lūdza uz sarunu. Pateicis sievai, lai dodas mājup, tēvs Oļegs palika dievnamā. Pēc laika sieva no mājas pamanīja baznīcā dūmus. Dzēšot nelielo ugunsgrēku, atrada tēva Oļega nedzīvo ķermeni. Noziedzinieki viņu bija ietinuši vaskadrānā, aplējuši ar ikonu lampiņu eļļu un aizdedzinājuši, aizdedzinot arī koka solus. Tā kā tas bija akmens dievnams, nopietns ugunsgrēks neizcēlās. Tēvu Oļegu brutāli nosita, ar metāla cauruli, no dievnama nozogot 21 ikonu, kas, kā domāja noziedzinieki, ir 18.g.s. gleznojumi. Taču izrādījās, ka tās bija uz ikonu formā presēta kartona gleznotas kopijas. Tikai viena bij kāds senāks oriģināls. Noziedziniekus notvēra jau pēc pāris stundām. Tie bija divi vietējie recidīvist, vecumā nedaudz pāri par 30. Daļu ikonu atrada baznīcai tuvējos kapos, daļu pie slepkavām. Tēvs Oļegs bija tikai 40 gadu vecs, taču jau kalpoja kā garīgais tēvs netālajā sieviešu klosterī. Bez vīra palika sieva, bez tēva viņa 4 bērni. Tēvu Oļegu apglabāja šodien pie Pētera un Pāvila baznīciņas altāra, kur bija viņa pedējā šīs dzīves pajumte. Tāpat kā Rīga nav pilsēta netālu no Norvēģijas fjordiem, arī tēva Oļega mūža pēdējās liturģijas vieta nav abstrakts ciemats Urālu tuvumā, bet Neivo-Šaitanska Alapajevas rajonā Sverdlovas apgabalā. Tāds detalizēts apraksts tālab, lai kristieši, ja tiešām tādi te iegriežas, atcerētos par viņu ticības pamatu cementētājiem mocekļiem. Par to, lai kristietība būtu kristietība, lai tai būtu gan Raksti, gan Tradīcija, viņi izlēja asinis. Līdzīgi Kristum. Arī tēvs Oļegs, nokalpojis Kristus dzimšanas liturģiju, par savu aicinājumu jau no skata bīstamamajiem tipiem (viena bilde ir tīmeklī), apliecināja ar asinīm. Tikai tāpēc, ka viņš uzticējās. Tikai tāpēc, ka viņš bija priesteris. Tikai tāpēc, ka viņš kalpoja baznīcā. Tikai tapēc, ka tajā bija ikonas. Debesu Valstību viņam.”