Šodien pusdienlaikā klausījos Kristīgajā radio dažādu konfesiju vadītāju uzrunu sakarā ar vēlēšanām.Uzrunas kā jau uzrunas.Nevaru aizmirst “Prieka vēsts” mācītāja stāstīto:”Mūsu draudzē viesojās mācītājs no Zviedrijas, mūs uzrunājot,viņš trīs reizes atkārtoja- Nebeidziet nekad pateikties Dievam par atgūto neatkarību “
Un jāpiekrīt mācītājam,ka ikdienas rūpēs mēs to esam piemirsuši.Laikam esam līdzīgi tiem deviņiem spītālīgiem, kuri savās jaunajās rūpēs aizmirsa pateikties Jēzum par dāvāto atveseļošanos.
Pateicība Dievam jau nav obligāts masu pasākums,kas neredz par ko pateikties var nepateikties.
Lai gan “par visu esiet pateicīgi Dievam” – arī par to, kas mūsu acīs nav gluži tāds kā mēs to gribētu.Varbūt Dievs vairāk mums negribēja arī dot, varbūt paši nemācējām saņemt.
Par kaadu atguuto neatkariibu vinjsh runaaja?… Es gan apkaart redzu vienus vieniigus atkariigos, un tie, kas taadi veel nav, tos pieskata droshiibas dienesti.