Vai jūs zināt šī izteiciena (Veselā miesā vesels gars) vēsturisko izcelsmi?
Tad nu lūk. Bija tā, ka tas viedais vīrs, kuram ir jāpateicas par šī izteiciena ieviešanu sadzīvē (diemžēl vairs neatceros, kurš no dižgariem tas bija), stāvēja upes malā un raudzījās, kā ar fizkultūru nodarbojas viņa laika biedri. Un, kad viņam garām skrēja kāds īpaši labi uztrenējies atlēts, šis viedais vīrs izmeta tādu nevērīgu frāzi, kura skanēja apmēram tā: “Tu labāk raugies, lai tavā veselīgi trenētajā ķermenī mājotu arī vesels gars!” Un aizgāja dižgars turpināt domāt par lielajiem dzīves jautājumiem. Lūk, kā! Un nevis tā, ka veselā miesā a priori būs vesels gars.
Garu ar muskuļu spēku neuztrenēsi!
Reinis
P.S. Vakar pēc divu vai pat vairāk gadu pārtraukuma atsāku hokeja treniņus. Knapi dzīvs, knapi… Bet būs labi, ļoti labi!
Priecīgu ceturtdienu, klusā mājas lapa!
“Bet visiem atēniešiem un svešiniekiem, kas tur mita, nekas cits nerūpēja kā vien ko jaunu runāt un dzirdēt.Pāvils, stāvēdams areipoga vidū, sacīja…”Ap.d.17:21-22
Ne velti vēl pat mūsdienās plašsaziņjas līdzekļus par “medijiem” sauc, bet mediji taču latviešu valodā ir cilvēki, kas sazinās ar gariem…
tieši par to jau ar smaidu domāju, ka apjēdzu – arī toreiz kaut kā visi kopā turējās – un kas tad tas bija? Viena tante jau tikai tuvākā apkārtnē, bet plašākā? Zīlnieki-astrologi, kas čukstēja caram-ķēniņam uz auss?
Nav ko uzjautrināties, arī pirms tūkstošiem gadu pastāvējā tāds plašs saziņas līdzeklis, kā “Viena tante teica”.Toreiz gan tas droši vien skanēja :”Viens vieds vīrs teica…”.Tantes teiktais varētu būt līdzvērtigs šodienas dzeltenai presei
Bībele bija plashsazinjas līdzeklis. Ir pat anekdote: žīdu tauta, bēgot no ēģiptes, nonākusi pie Sarkanās jūras, panika. Pie Mozus pienāk vūrs ar portfelīti un saka: “Par znāmu samaksu es jūsu problēmu varu atrisināt”. Mozus: “Kā, vai tiešām jūs varētu likt jūras ūdeņiem pašķirties??” “Nē, bet es varu jums nodrošināt publikāciju Vecajā Derībā”
Uzjautrināts domāju, kādu gan masu mēdiju no rīta saņēma tautas masas pirms tūkstošiem gadu? Sauli, lietu, vēju, tuvāko blakus un … Dievu debesīs. Iznāk, ka vienlaicīgi uz visiem runāja tikai Viņš. Nu un pēc tam arī tie, kam deva vārdu, kā Mozus un Ārons. Vai kā Noass.
NU čūska tak nebija mēdijs?, lai gan uzvedās tieši tāpat.
Tēmas ta dažādas,bet secinājums viens – “nekas šai pasaulē nav jauns”.Tāpat kā pirms tūkstošiem gadu tā tagad masu mēdiji uzsver to, kas viņiem liekas galvenais un tiek mainīta lietas būtība.
tas jau nekas, ka, liekas, mazliet sajauktas tēmas, bet ja padomā, tad katra sava prāta urdīšana, ved pie vesela gara uzturēšanas..
- un galvenais ļoti trāpīgs!
Nu un kas, ka ne pie tās tēmas, bet ja kārtīgi padomā, tas tas taču mūs mudina rakāties, meklēt neapstāties, censties izprast kādēļ tas ir tieši šeit – un tur jau arī būs klāt tas dzīvelīgais gars.
Hmmm. interesants komentārs
Globaali izplatiitu aplamiibu ir daudz, brinums, kaa taadas muljkjiibas tik veikli izplataas, taa kaa bakteerijas. Par Cilveeka Genoma Projekta rezultaatiem arii visi plashsazinjas liidzeklji vienaa mutee zinjoja: atshifreets cilveeka GJENEETISKAIS KODS, lai gan gjeneetiskais kods (turklaat tas ir universaals visiem organismiem, ne tikai cilveekam) tika atshifreets jau 1961. gadaa. Gjeneetiskais kods, käa jau to pasaka priekshaa vaards “kods”, ir shifreeshanas sisteema, peec kaadas ir pierakstiita gjeneetiskaa informaacija: katrai no 20 aminoskaabeem atbilst 3 nukleotiidu kombinaacija (pavisam ir 4 nukleotiidi, taatad iespeejamas 64 dazhaadas kombinaacijas pa trim). Piemeeram, nukleotiidu sekvence ATGACCTGTCTGAAA satur informaaciju par shaadu peptiida molekulu: Met-Thr-Cys-Leu-Lys (proti, attieciigi ATG kodee metioniina aminoskaabi, ACC treoniina, TGT cisteiina utt). Taa ka gjeneetiskais kods ir visiistaakais kods visparastaakajaa shii vaarda izpratnee – sisteema, peec kaadas tiek pierakstiita informaacija, taapat kaa alfabeets cilveeku valodaa (“A” atbild par skanju, kas rodas, plati atverot muti un darbinot balssaites, “P” kodee skanju, uz briidi viegli aizturot gaisu ar luupaam utt). Pat spiegu romaanos var lasiit par kodeetaam ziimiiteem, kuru atkodeeshanai vajadziigs kods – sisteema zinjojuma atshifreeshanai saprotamaa valodaa. Bet kad tiek nosekveneets cilveeka genoms, tad visa pasaule gluzhi kaa sazveereejusies njemas to saukt par “gjeneetiskaa koda atshifreeshanu”, lai gan paveiktais uzdevums ir bijis nesaliidzinaami sarezhgjiitaaks un daargaaks, gjeneetiskais kods tur figuree tikvien kaa elementaaras pamatzinaashanas biologjijaa, ko skoleeniem maaca 10. klasee.