Mans ceļš ticībā. Guna: 

Ilgu laiku es izmisīgi meklēju jēgu savai dzīvei un neredzēju to. Jautāju sev, vai ir kāda jēga tādai dzīvei – mācības, darbs, mājas, ģimene, laiku pa laikam – kāds izbrauciens, satikšanās ar radiem vai draugiem. Nē, šādai dzīvei neredzēju jēgu. Prātoju, ka jēgu varbūt varētu atrast citādā dzīvē, kurā es būtu brīva no saistībām, veidotu spožu karjeru, apceļotu pasauli, varbūt pat ierakstītu savu vārdu kādā vēstures grāmatā, paveicot kaut ko nozīmīgu? Galu galā arī šādai dzīvei neredzēju jēgu, jo, lai ko es arī nedarītu, apzinājos, ka cilvēka dzīve nav bezgalīga un tāpat nekad visu nepagūšu.
Savas dzīves jēgas meklējumos mani ļoti baidīja apziņa, ka tajā dienā, kad pienāks mana pēdējā stundiņa, es apjautīšu, ka esmu savu dzīvi nodzīvojusi velti un, kad man būs jāstājas Dieva priekšā, es nespēšu Viņam atbildēt kāpēc neesmu izmantojusi man atvēlēto laiku uz zemes pienācīgi. Bieži modos naktīs ar šādu apziņu, kura sažņaudza manu sirdi. Tāpēc lūdzu Dievam, lai parāda manu pareizo dzīves ceļu. Tomēr Viņš jau man to bija parādījis caur manu dzīvi, tikai ilgu laiku es Viņa rādīto – neredzēju un Viņa teikto – nedzirdēju!
Iesvētes mācības palīdzēja man paskatīties uz savu līdzšinējo dzīvi no malas. Un es ieraudzīju, ka visā, kas manā dzīvē noticis, blakus ir bijis Dievs. Tikai es atsevišķos savos dzīves posmos esmu bijusi tuvāk vai tālāk Viņam. Ir bijis laiks, kad esmu bijusi pavisam pagriezusi Viņam muguru, par ko tagad no sirds lūdzu Dievam piedošanu! Tomēr, redzu, un manam grēcīgā cilvēka prātam tas ir neizprotami, ka neskatoties uz to, Dievs ir bijis žēlsirdīgs, Viņš nav novērsies no manis, arī šajās dienās, kad es biju novērsusies no Viņa.
Dievs, tas Kungs, ir devis man iespēju atgriezties pie Viņa, piedodot manus grēkus, caur sava Dēla Jēzus Kristus upuri. Un es pateicos Viņam, ka Viņš man ir devis šo iespēju! Un es lūdzu Dieva Svētā Gara spēku, lai varu palikt pie Dieva un pieaugt ticībā uz Viņu un, lai vairs nekas nespētu mani izraut no Viņa rokām.
Tagad man ir pilnīgi skaidrs, ka manai dzīvei ir jēga un tās jēga ir dzīvot pēc Dieva likumiem, cik nu man – grēcīgam cilvēkam tas ir iespējams, un, pats galvenais, es vairs nebaidos no tā, ka dzīvei reiz pienāks beigas, jo pateicoties Dieva mīlestībai, kurš devis mums, cilvēkiem savu Dēlu – Jēzu Kristu, kurš izpirka visu mūsu grēkus, mirstot pie krusta, ticībā uz Viņu – mēs esam atbrīvoti no nāves varas un mums ir apsolīta augšāmcelšanās un mūžīgā dzīvība.