Mani dzejolīši 

Paklausot Jura ieteikumam savus dzejolus ieliku savā dienasgrāmatāā

Nav taisnības uz šīs paules.

Šai pasaulē tik varmācības jūgā sēdi.

Nevari savu dzīvi veidot.

Spiež tev klišeisko štampi.

Palieci tāds kādi citi.

Esi tas kas citi.

Nav tev sava vārda,

Dod ciparus vienus un tos pašus.

Matus dzen un plikos paurus ziež.

Esi tas, kas citi!

Citi tas, kas esi tu!

Tik siti dūri pret galda un prasi savu tiesu!

********

Neškirsti burvju gramatu, kas plauktā stāv.

Jo nezini vārdus, kas to ver.

Jo nezini gudrības, kas tanī slēpjas.

Ja skarsi to, tad būsi tik pagātnes puteklītis.

Slaucīšu tevi no plaukta malas.

Tu esi tikai puteklītis uz šīs raibās dzīves!

********

Aizkrēja dienas jaukās, kad spārnos lidoju.

Ak, tās dienas spožās, neredzētās.

Uz ievenu dienu man spārni tika doti.

Bet tagat ar kājām zemi spiežu.

Un pa dubļiem brienu es.

Zem savām kājām kukaiņus mīdu.

Uz ceļiem krītu es no smaguma,

Kas uz maniem pleciem likts.

Mēģinu celties, bet nespēju es.

Uz muguras pārāk liels smagums gulstas.

Vēldos pa debesīm lidot kā bezdelīga.

Lauž tā vēja sienas.

Lido brīvi un pie zemes nesaistīta.

****

Redzi to ko pasaulē rāda.

Osti to ko pasaulē smaržo.

Dzirdi to ko pasaulē skandina.

Jūti to ko pasaulē met.

****

Dziesti svece – mana dzīve.

Dziesti svece – mana jaunība.

Dziesti svece – mana mīla.

Dziesti svece – mana pasaule.

Dziesti svece, dziesti lielā gaisma, kas vidū stāvēdama.

Dziestat visas manas sveces.