Svētdiena ,30.jūlijs.
Rīts apmācies un vējains, bet nelīst, nomazgājos iemērcoties ezerā, par peldēšanu to jau nosaukt nevar. Sajūta lieliska, kamēr citi guļ, nolemju pastaigāt pa pilsētu, jo līdz brokastīm nekas nav paredzēts.Ceļu līdz tiltiņam mēroju divas reizes, lietussargs palicis teltī. Krustcelē pie ceļa rādītāja Jaunās pils parks nolemju doties uz parku, jo ir jau pusastoņi ,pastaigai palikusi tikai stunda. Celiņš ved gar ezera malu, apstājos pie Aleksandra I paviljona, arhitektūras piemineklis, kurš brēc pēc restaurācijas, bet vismaz ir apsists ar dēļiem ,lai vairāk nebojātu. Attālinoties no ezera krasta aizklīstu līdz Eola templim, no tā paveras skaists skats uz ezeru, laiks doties uz salu. Manējie jau uzsākuši kravāšanos. Visu sakārtojam, paliek tikai telts. Brokastojot noklausāmies jaunāko informāciju, Glika muzejs šodien atvērts visu dienu, tad jau līdz dievkalpojuma sākumam varam to apskatīt. Muzejā divas nelielas istabiņas, apmeklētāju daudz, smaidošas muzeja saimnieces mūs iepazīstina ar muzeja dārgumiem – Bībelēm, dažādi gadsimti, dažādas valodas, pirmajā vietā protams Glika tulkotās Bībeles pirmais izdevums. Iegriežamies vēlreiz Alūksnes baznīcā, pirmajā vakarā to nepaspējām apskatīt, un atkal laiks atgriezties salā. Divpadsmitos estrādē sākas dievkalpojums, kurš diemžēl arī beidzas, un līdz ar dievkalpojumu beidzas arī Baznīcas dienas. Uzredzēšanos pēc 3 gadiem, ar cerību sirdī, ka varbūt ātrāk. PALDIES ALŪKSNEI! Apēdam ceļa maizi, daži no mums vēl nopeldas ezerā, arī es… Pēc tam novācam telti,vairs tikai nedaudz mašīnas uz salas, karavīri ved prom nojauktās teltis , nojumes un pārējo inventāru. Zālāji un takas tīras, nemētājas izdzertās plastmasas pudeles, ne iesaiņojamie papīri, kā tas mēdz būt pēc citiem masu pasākumiem. Vēl pietura pie Glika ozoliem un sākas ceļš mājup. P.S. Šīs bija manas Baznīcas dienas,es nepiedalījos un neskatījos nevienu sporta pasākumu, es neapmeklēju radošās darbnīcas , es nebiju uz koncertu visas setdienas garumā Alūksnes baznīcā, ko gan drusku nožēloju,bet tad nebūtu tikusi uz kādu no Bībeles studijām, no 17 biju četrās – tas statistikai
Adminu sakarā pareizi būtu jāraksta: @pūšanās
Kur tad shis ir? Dzirdeju, ka ar kori uz Vaaciju “aizshaavushi”? Kad tad buus atpakalj? Vai buus arii kaada publikaacija par kora piedziivojumiem?
P.s. Tie jautaajumi, jau ieprieksh Adminam sagatavoti, lai ir ko padarii, kad atbrauks maajaas. Nebuus nekaada slinkoshana un [at]puushanaas – kjerties tik pie darba vajag un Jura bildes arii savest kaartiibaa!
Lai mierina doma, ka man par maniem sadarījumiem Admins teica mierinošus vārdus. Labs jau viņš mums ir, labs
NU man ir albūms ar milzums bildēm, bet nemāku jēdzīgi ievietot. Jāgaida adminis mājā.. otrdien vakarā būšot, dabūšu pa kaklu, kaut ko jau tur sakopēju vienu otram virsū…
Svētdien bija dievkalpojuma pārraide no Alūksnes. Man radās asociācija ar Jāņa Pāvila II vadīto dievkalpojumu Mežaparkā.
Nu ja. Mums, piemēram, bija Pažarnieku svētki Ystad pilsētiņā, bērnus no šļūtenēm laistīja, gan jau būs presē nodrukāts. Toties aizvakar satikām sievieti – mācītāju. Tagad saprotam, kāpēc Latvijā sievietes neordinē… Sviests kaut kāds, ne mācītāj(s?)(a?), ne ta sieviete, ne ta vīrietis, bezdzimumu būtne, pret kuru, kā Līga teica, nekāda cieņas sajūta nerodas, latviski gan saka mazliet stingrākiem vārdiem – “sieviete ar o…”
Paldies Jaanai par reportāžu 3 dienu garumā, liekas, mazliet līdzi pastaigāju…
UN tā arī neviens lielais masu meeeeedijs neatrada par interesantu šo notikumu, izņemot Latvijas Avīzi. Par to tagad jāatceras katru reizi, kad dzirdu ar kādu prieku ziņo, ka kādi atkal sabraukuši “uz vella paraušanu” spēlēt teātri vai darīt vēl ko tamlīdzīgu. Pilsētas dienās, kuri visi var izskraidīties, izspēlēties, izdziedāties un izdancoties, – tas viss patiešām ir labi un jauki, bet tur, manuprāt, ir grūti atrast vielu pārdomām par mūsu tautas ceļiem līdz šodienai un nākotnei.
Baznīcas dienas pildīja garu, audzēja ticību, atvēra acis un ausis. Kā tas ir vajadzīgs ne tikai draudžu locekļiem, bet katram, kas perās pa šodienas likstām.