Lielums un mazums 

“Jo lielāks es augu Dievā, jo mazāks kļūstu pat sev” (Allens Bonds)

Ps. 19:13-14

Šķīstī mani no neapzinātām kļūdām. Pasargi no augstprātīgas lepnības.

..ar bailēm un drebēšanu..

Dievs mums ir nodrošinājis varenu spēku, bet tas nedarbojas bez svētuma.

Svētums kā uguns, kas aprij, nonāk no debesīm, kā žēlastība izplešas.

2.Laiku 7: 1-3

Vingrinies pats dievbijībā.1.Tim. 4:7

Toreiz vingrinājās atlētikā visa Grieķija.

Pretstatā liek vingrinājumus dievbijībā. Nevis izcelt ķermeņa kultu.

1.Kor. 9:27

Ticības ceļa sākumā Dievs ar savu klātbūtni ļauj vieglāk stāvēt pretī kārdinājumam.

Neapcietiniet sirdis. Ebr.3:7-8

Cilvēks redz priekš acīm, bet Kungs uzlūko sirdi. Ps. 139:23-24 ; Ps. 51:12

Ik pa brīdim uzplaiksnī doma, ka Dievs ir devis cilvēkam prātu un spriešanas spēju, lai viņš, novērtējot situāciju, redzot visu doto sev apkārt, pats izvēlas piemērotāko, atbilstošāko atbildi.

Tas ir pretstatā domai, ka Dievs visu ir paredzējis un to “kociņu tur nolicis”, lai mēs to paņemtu un tā atrisinātu mūsu lietas. Nē, mēs esam ielikti kopīgā sistēmā, kas darbojas pēc Dieva likumiem, un cilvēks ir tās iztrūkstošās Dieva rokas…

Kā zvēriņi vai putni, kas būvē ligzdu vai aizsprostu – cilvēks taču nenoliek viņiem pa ķērienam vajadzīgo materiālu un izejvielas…

..tikai reizēm, kad grib iebarot un noķert. Bet tas liecina par cilvēku, nevis Dievu.

P.S.Senas piezīmes ticības ceļā/