Lieldienu svētku daudzškautnība 

Nu tāds uzraksts man sanāca..

Domāju, ko lai saka pēc šīm 8 dienām (arī Kluso nedēļu tajā skaitā), un redzu visus dievkalpojumus, tikšanās, pasākumus – katrs mazliet citāds, ar citādu tēmu un noskaņu. Vakara dievkalpojumi nedēļas sākumā, kuros mazs ļaužu pulciņš atrod mieru un gandarījumu būt kopā, jau mazliet vairāk trešdienas un ceturtdienas vakaros, pavisam īpašais Piektdienas dievkalpojums. Daudzās baznīcās tas ir vēl citādāks, vēl vairāk ārēju zīmju tiek darīts – aizsegts krusts, tas kaut kad tiek ienests, Vakarēdiens netiek konsekrēts, bet tiek lietots Ceturtdienas vakarā sagatavotais. Jā, sprediķis netiek lasīts, bet tikai Lasījumi, kas mijas ar dziesmām.

Kā varat pārliecināties ierakstā, mums jau ir tieši tāpat, tomēr tiek saglabāta sprediķa vieta un … attieksme. Baznīcēni sēž un vienā laidā, uzmanīgi uzņem sevī katru vārdu (nu tā tas liekas man). Ir bijuši arī mums šādi lasījumu-dziesmu dievkalpojumi, Ziemassvētkos, vēlā vakarā, priekš jauniešiem, kas grib svētku vakarā pastaigāt pa naksnīgām ielām, ienākt baznīcā, dzirdēt visas Rakstu vietas, kas runā par šiem svētkiem un izdziedāt visas dziesmas, Klusu nakti ieskaitot. Tas, kas mums notika pirms 7 gadiem, pagajšziem tika atkārtots Anglikāņos, TV vēl raidīja. Varam arī mēs atrast tam vietu kādā vakarā.

Bet es novirzījos, Lielā Piektdienā, labāk tomēr ir saglabāt skaidru dievkalpojuma kārtību. Vismaz tajā daļā, kas attiecas uz draudzi, lai varētu līdzdzīvot.

Sestdienā notika jauniešu pasākums, uz kuru nāca tie, kam tas bija svarīgi – būt baznīcā pirms Augšāmcelšanās rīta.

Lieldienu agrais rīta dievkalpojums, 7.00, lai tiktu laikā, Gotfrīds, piemēram cēlās 3.00. Daži koristi 4.30.

Liels prieks bija redzēt prāvestu ienākam… Viņa attieksme pret šiem svētkiem..!

Lieldienu centrālajā (10.00) dievkalpojumā atkal dzied pašu koris, bet tromtetes pūš (tās spēlē katru gadu) pašu draudzes jaunais loceklis Jānis ar otru Jāni.

Pēc tam mazo bērniņu ģimeņu dievkalpojums! Tik daudz viņu šoreiz bija, un dvīņi no Carnikavas, abi priecīgi rāpoja pa grīdsegu altāra priekšā, būs bildes! Arī kopējā bilde būs (tur gan neietilpa visi).

Tad lielo bērnu dievkalpojums.

Tad Nedzirdīgo dievkalpojums (jā, jāatceras, ka mūsu baznīca ir arī viņiem devusi mājvietu un arī Igauņu draudzei)

Otrajās Lieldienās jau ir jūtams liels atslābums, bet ieraugu sejas, kas tikai pirmdien ir varējušas tikt līdz baznīcai.

Pūtēju varenais koncerts, kuram vajadzētu “iestāstīt” kādu latvisku ziemas guļas izdzīšanas nozīmi, jo klausītāju bija pamaz.

Beigās vēl sadraudzība draudzes namā, uz kuru bija sanākuši daudz ļaužu (nu telpa mazāka nekā zāle).

Tur Ilona un es, un Andris, jā! sniedzām mazu Leonīda Breikša daiļrades lasījumu. Tas tāds mazs parāds šī ticīgā un talantīgā cilvēka piemiņas priekšā.

Uz visu to atskatoties arī radās virsraksts par šo tik bagāto nedēļu, domāju, ka Dieva vārds un Viņa pieskāriens aizskanēja līdz daudziem cilvēkiem. Es pat neredzēju nevienu ziņu pārraidi šajā laikā un tā arī nezinu kā gāja zaķim.