Līdzība par bērnu, fizisko un Dieva bērnu 

Tas viss līdzinās stāstam par cilvēka nākšanu pasaulē un attīstību: Sākumā piedzimst bērns. Tad jau jaunie vecāki ir priecīgi un rūpējas par viņu. Lolo, sagatavo viņam vietu un rūpējas. Kad viņš sāk rāpot, tad priecājas par jaunumiem. Laikā kad mazulis sāk staigāt, tad priecājas par katru soli. Nav jau vienmēr, ka visu palīdz un izdara, bērnam ir jāsāk spert soļi pašam. Ja tas sanāk, tad tēvam ir prieks par mazuli. Ka viņš to paveicis. Līdzīgi tas ir ticībā. Kad Dieva bērns – jebkurš cilvēks, ko Dievs jau pirms pasaules sākuma ir nolēmis aicināt un pestīt, Viņš viņu sagatavo vēl pirms viņš pats tic sūta ceļā viņam Dieva Vārdu, dažādos viņam vien zināmos veidos, Viņš arī ir klāt Pats un ir klāt visam tam ar Savu Svēto Garu, vienu no Savām personām, tāpat Viņš uzdāvina Tev ticību, kas ir dāvana. Cilvēks kad to nenoraida, piekrīt Viņa aicinājumam un tam ko Viņa labā izdarījis Jēzus, pie Krusta. Tad nožēlo grēkus, aizgriežas no tiem un iet prom, tad viņš piedzimst no augšienes. Dievs dod jaunu Garu un jaunais cilvēks ir jauns radījums Jēzū Kristū. Tur ir vajadzīga gan kristība, gan ticība, abas…

><>KdbK><>Kristus draugs<>< brālis Kristū<><