Šodien visu laiku tiek uzdots virsraksta jautājums un nekādi neizdodas to iegaumēt!
Runājot par dusmām, jo redzēju tur čalošanu, es tās savaldu atdodot Jēzum, metot visas nastas uz zūdīšanos uz Viņu. Tas paliek tik viegli… Bet no karstuma gan nekur nav kur mesties – man tāds silts džemperītis un salonā nav ventilācijas, tik durvis, bet pa tām reti ienāk un iziet.Kolēģei auksti tāpēc nevar tās turēt vaļā. Vai ir kāds ieteikums iz Bībeles par to, ko darīt tad, kad ir karsti?
Mani interesē viena lieta – kādam nolūkam tika izveidota šī dienasgrāmatu rakstīšana. Nevar tā īsti personisku rakstīt ar’ ar visiem sīkumiem, taču kaut kas no sava pieredzētā jāraksta (nu ja grib rakstīt). kā lai īsti to vidusceļu atrod? UN kā tu to atrodi, lasītāj?
Kāpēc vispār cilvēki raksta dienasgrāmatu? laikam jau tāpēc lai piefiksētu mirkļa izjūtas un domas.Šiet nav diskusija un negaidām atbildes, varēja jau arī saukties “Kā pavadām dienu”, bet tad itkā prasās aprakstīt notikumus, bet tagad var izteikt domas bez notikumu apraksta.Tā es šo sadaļu uztveru