Man jāatzīstas dienasgrāmatai un, galvenokārt jau sev pašai, ka neesmu cītīga uz baznīcu gājēja. Un pašai bieži uz sevi par to ir dusma. Jo ir taču sajūta, ka vajag aiziet, ka velk kaut kas, bet vienmēr atrodu kaut ko citu ko darīt. Nu apmēram tā, kad kādam cilvēkam sakam, varētu jau sazvanīties, bet nav laika utt.
Šobrīd, kad šo raxtu ir tāda sajūta, ka varētu raudāt un raudāt, skumja un jocīga sajūta….
© 2006 - 2007 Rīgas Svētā Jāņa baznīca
Powered by WordPress
Nevar tā vienkārši – celties un aiziet? Kas objektīvi traucē?
Jā, tieši tā! Vajag saņemties un tad jau būs labi!
-L.
Ta jau tas ir…. man liekas, ka man bija loti lidzigi, bet tad kaut ka paris pedejas nedelas ir kaut kada velme iet uz baznicu arvien biezhak un biezhak….. kaut ka laikam tas ieksheji manias un tas parejas lietas, ka agrak likas svarigakas ir kluvushas mazak svarigas dievkalpojuma laika!
Vajag tik kaut ka sanemties – atnakt vienu, otru reizi un tad jau ari bus ta, ka tas liksies svarigak par parejo!