Es un tikai es 

Gribētos domāt, ka esmu laba, bet patiesības spogulis kož acīs ļoti sāpīgi. Un ir grūti redzēt, ka aiz manis pašas iedomātā labuma slēpjas tik daudz savtīguma, ko pat pati mēdzu neapzināties un nesaskatīt.

I’m bad. Kas tur bija teikts par to baļķi acī? Kā es aiz savējā vispār citus cilvēkus varu saskatīt, ne tikai viņu skabargas? Bet pareizi. Neredzu jau ar’. Redzu tikai sevi.

Piedodiet. :(:(

(P.S. Sasodīc. Nenāk prātā nekas jēdzīgs, kā sākt laboties)