Dieva izziņas procesā liela nozīme var būt pārdomām par dzīvības vielisko pamatu – dezoksiribonukleīnskābi (DNS) un tās iespējamo izcelsmi.
DNS dubultspirāles molekula ir unikāla visam dzīvajam -parasta zāles stiebriņa šūnā esošā DNS ir tik pat sarežģīta, kā cilvēka – pat nedaudz sarežģītāka. Bet dzīvības pastāvēšanā nepietiek tikai ar šādu sarežģītu atomu konstrukciju. Varētu teikt, ka tā ir tikai „hardware”, aiz kura atrodas inteliģents mehānisms kā tā darbojas un „uz ko ir spējīga” – sava veida „software”. Ka tajā glabājas visa dzīvā organisma ģenētiskais kods un norādījumi kā to būvēt un kādam tam jāizskatās utt. Domājot, kā gan tas viss ir radies, šķiet, ka ja to nav radījis visupārāks spēks un inteliģence, t.i. Dievs, tad nejauši bija jārodas ne tikai pašai DNS molekulai, bet arī inteliģentajai programmai, ko tad šī „nejaušā” molekula darīs un kāds būs tās nolūks. Ka tā miljardos gadu it kā radīs saprātīgu būtni. [Ak vai, piedodiet kā sanāca! Tik zibentiņš iespēra un netīšām te tāds cilvēks radās, rakaris tāds! Nu atvainojiet, tā negribējām, kam negadās...] Un ja par noteikta atomu sakārtojuma nejaušas rašanās varbūtību varētu vēl bezgalīgi strīdēties (kā ķīmiķis es personiski uzskatu to par neiespējamu), tad inteliģents nolūks vai mērķis nevar rasties nejauši no nekā un pastāvēt nekurībā. Datorroboti, kas būvē paši sevi ir daudz primitīvāki nekā vienkāršs vienšūnas organisms. Kāpēc tie nav nejauši radušies? Tādēļ kopumā es nevaru pieņemt dzīvības izcelšanās skaidrojumu ar nejaušību. Un vēl daži retoriski jautājumi: Kāpēc manas nejaušās molekulas sajūsminās par labu mūziku? Nejaušas atomu saskriešanās rezultātā izveidojoties DNS, kurai, izrādās, bija pilnīgi nejaušs daudzmiljonu gadu plāns radīt mūzikas mīļotāju? Ja cilvēks ir nejauši radies mūziku mīlošs atomu pikucis un ir zināms, ka visi atomi un visa viela cilvēka organismā nomainās apmēram 7 gadu ciklā (līdzīgi kā viss ūdens Baltijas jūrā nomainās apm. 20 gadu laikā), tad kas ir tas, kas nemainās?
Molekulas nomainaas, bet struktuura paliek.
Teoreetiski cilveeks var rasties nejaushi, tomeer praktiski shii iespeeja ir tik maza, ka liidzinaas nullei.
Turklaat dziiviibas rashanaas nejaushiibas celjaa vispaar nav pieraadaama, kameer zinaatniekiem neizdosies maaksliigi radiit kaut vienu primitiivu dziivu shuunu – taadu, kas speej vairoties. Turklaat eksperimentam ir jaanotiek taa, lai imiteetu mezhoniigus apstaakljus, nedriikst nekaadu informaaciju pievadiit (proti, informaaciju saturoshu DNS, proteiinus ar noteiktaam aminoskaabju sekvenceem u.tml).
Nu labi, ja neizdodas radiit primitiivu dziivu shuunu “savvaljas apstaakljos”, tad lai vismaz ieviesh zinaamu sapraatiibu shajaa procesaa – lai, piemeeram, izmanto jau esoshu DNS vai RNS, bet paareejaas shuunas struktuuras lai piemontee klaat. Taads eksperiments vareetu ilustreet evoluuciju ar Radiitaaja liidzdaliibu.