Dažādie mēs 

Kopā ar Iesvētes mācībām daudz kas top skaidrs, rodas izpratne par vairākiem iepriekš nesaprotamiem jautājumiem. Kāpēc es eju uz šīm mācībām? Ne jau tāpat vien, bet tāpēc, ka tās man ir nepieciešamas un, jo vairāk tajās esmu, jo labāk jūtos un zinu, ka tieši šis ir īstais brīdis! Man nav šaubu! Varbūt arī tā bija jābūt, ka agrāk nesāku šo ceļu, bet tagad! Droši vien bija jāpaiet laikam, lai manī rastos savādāka sapratne par vairākām lietām dzīvē.

Kā zināms, padomju laikā dzīvojošiem cilvēkiem ir dažāda izpratne par ticību un baznīcu un ar tiem, kam šī izpratne atšķiras no manējās, pārsvarā par to ir pagrūti sarunāties. Visgrūtāk laikam tādēļ, ka viņi grib uzspiest savu viedokli vai drīzāk vēlas, lai to uzskata par pareizāko. Šie cilvēki tak zina, ka visām lietām dzīvē ir sava kārtība, tāpat arī kristīgajai dzīvei tāda ir, bet viņi to kaut kā nevar pieņemt. Droši vien, ka 36 gados tas ir sarežģītāk nekā manā vecumā, jo vairāk dzīvoju šajā samērā lielās izvēles un iespēju laikmetā. Varbūt esmu atvērtāka un varbūt vairāk ieklausos sevī un citos?!

Pārliecināt arī nevaru, jo cilvēki jau paši veido savu uzskatu par dzīvi un man tas nav jādara! Tik gribētos vairāk sapratnes no apkārtējiem!