Bērns 

Kā gribas būt vēl drusciņ bērnam! It sevišķi, kad esmu kopā ar mammu. Gribas vēl izbaudīt viņas rūpes par sevi, viņas mātes mīlestību un maigumu. Jo es zinu, ka pavisam tūlīt sāksies pieaugušā dzīve. Jā, patiesībā tā jau kādu brīdi ir aizkavējusies, man jau sen vajadzēja kļūt patstāvīgai un sākt dzīvot pašai savu dzīvi, bet es vēl silti ieritinājos savā ērtajā siltumnīcas pasaulītē, nevēloties atstāt ierasto ligzdu.

Ir drusku bail. Ir neziņa par to, vai izdosies, kā būs. Un apziņa, ka nevarēšu bēgt atpakaļ pie mammas, lai patvertos un noslēptos. Bet ir paļāvība uz Dievu, ka Viņš izvadīs un būs līdzās kā mīlošais Tēvs.

Ir jāiet uz priekšu, tā vajag un tā ir pareizi.

3 komentāru

  1. Ligucis saka:

    Ņu apsveicu, apsveicu. -T-
    Dzirdēju dzirdēju kā Jūs šodien uzsauca.

  2. Laurita saka:

    Gatavojos gan :)

    Smaids ir Dieva autogrāfs cilvēka sejā.

  3. milzite saka:

    VAi tu gatavojies preceeties? :D

Pašlaik komentāri ir slēgti šim rakstam.

Powered by WordPress