Par to, ka šī nedēļa pienāks ar visiem saviem saplānotajiem darbiem, zināju jau iepriekš!
Taču tagadējo darbu apjoms, saspringums un nebeidzamās ķibeles dzen mani izmisumā! Visu laiku kaut kas atgadās vai arī kāds uzmet un man tas galīgi neiepriecina. Ko niekus, tas mani spēcīgi sarūgtina… Brīžiem izmisums mijās ar smiekliem cik tomēr tas viss ir dumji, jo dzīvē ir svarīgākas lietas, lai gan šī ir mana šī brīža LIELĀ problēma, jeb pareizāk problēmu gūzma. It kā cenšos sevi mierināt, ka pēc pusotras nedēļas viss būs garām un viss atkal būs kārtībā, taču šī nedēļa vēl jānodzīvo! Cenšos griezties pie Dieva un meklēt mierinājumu un atbalstu, bet tad atkal tik nesmuki sagrēkoju, ka pašam kauns Viņa priekšā, ka neesmu pratis novaldīties un atkal sagrēkojis, lai gan tajā pašā laikā lūdzu Viņa palīdzību!
© 2006 - 2006 Rīgas Svētā Jāņa baznīca
Powered by WordPress
Šodien otrdiena, tik un tā patraki!
Pupalak, Tu neesi tai trakumā viens! Turies!
Man arī bija piedzīvojumi – pirmdiena traka diena! Biju aizgājusi uz Sabiedrības Veselības Centru, visa māja klusa mierīga, a te otrā stāvā atveru vienas durvis un PILNS!!! :O Tik daudz cilvēku, ka rindu paši nevaram noteikt, kas pēc kura nācis. ĀRPRĀTS!!! :O Domāju, ka beigas būs – jāsēž te visu dienu, vēl jo vairāk šefs būs nikns, ka darba laikā to visu daru.
vai kā tur bija tajā sakāmvārdā he he 
)
Bet vajag paciesties, izrādās darkterīši tīri ātri strādā un jau pēc kādas stundiņas tiku iekšā, tur man saka, ka tas tāds pirmdienas bums vien esot, par to nevajagot satraukties.
Pupalak – es tev arī saku, ja liekas, ka ir tik daudz darba un nevar saprast pie kā ķerties, jo darbu ir tik daudz un prioritātes nevienam darbam īpašas nav, tad ķeries klāt pie pirmā darba un sāc darīt. Darbi paši par sevi nedarīsies, tie nav zaķis, nekur projām neskries (
LAi Dievs palīdz
Man līdzīga ellītē norisinās darbā, slāpēju to visu sevī iekšā, viegli nav.
Pirmdienā vienmēr viss liekas trakāk un gan jau rītdien skats uz dzīvi būs mierīgāks!