Pāvila 1. Vēstule Korintiešīem, 11. nodaļa:
“3 Bet es gribu, lai jūs ņemtu vērā, ka ikkatra vīra galva ir Kristus, bet sievas galva ir vīrs, bet Kristus galva ir Dievs. 4 Katrs vīrs, kas Dievu lūdz vai runā kā pravietis ar apsegtu galvu, apkauno savu galvu. 5 Bet katra sieva, kas ar neapsegtu galvu lūdz Dievu vai runā kā praviete, dara kaunu savai galvai, jo tā ir tāpat kā apcirpta. 6 Ja sieva neaizsedzas, tad lai tā arī apcērpas. Bet, tā kā tas sievai ir par kaunu, ka tā ir apcirpta vai noskūta, tad lai tā aizsedzas. 7 Bet vīram nebūs galvu aizsegt, jo tas ir Dieva godības attēls un atspulgs; bet sieva ir vīra godības atspulgs. 8 Jo vīrs nav no sievas, bet sieva no vīra. 9 Jo vīrs nav radīts sievas dēļ, bet sieva vīra dēļ. 10 Tāpēc sievai jābūt galvā pilnvaras zīmei eņģeļu dēļ. 11 Tomēr ne vīrs ir kas bez sievas, ne sieva bez vīra mūsu Kungā. 12 Jo, it kā sieva ir no vīra, tāpat ir arī vīrs no sievas; bet tas viss ir no Dieva. 13 Spriediet paši: vai pieklājas sievai neaizsegtai Dievu lūgt? 14 Vai pati daba nerāda jums, ka gari mati ir vīram par negodu. 15 Bet, ja sievai gari mati, tad tas viņai par godu. Jo mati viņai doti par apsegu. 16 Bet, ja kāds tur grib tiepties, mēs nepazīstam tādu ieražu, Dieva draudzes arī ne.” Pirmo reizi man ir tā, ka lasot Bībeli, pēkšņi ajūtupretestību sevī, negribu pieņem, bet skaļi strīēties… Tad jau nesapratu šīs rindas, nevar būt, ka Dievs mūs, sievietes, noniecina! Nu nevar tā būt, ka esam tikai piedēklis, kā kuņģis, bez kura nevar, bet tas ir tikai kuņģis ne pats cilvēks! Dievs, atklāj man savu vārdu patiesību, dzēs nemieru manā sirdī!
© 2006 - 2007 Rīgas Svētā Jāņa baznīca
Powered by WordPress
> Ieva, starp citu, pati izlēma ņemt abolu [..]
Nu redzi, pati jau esi atbildējusi uz saviem jautājumiem. Mums tagad visiem ir jācieš tāpēc ka mītiskā sieviete-dieviete, kas visu var daudz labāk, pieņēma lēmumu pati un pati arī to norealizēja.
a.c. Jurz
par kapteini var strādāt tikai viens. tāpat kā uzņēmumā ir tikai viens direktors. gribēt jau visi grib par direktoriem un viņiem biežvien liekas, ka arī varētu, bet atbildība ir uzlikta vienam. tāpēc Dievs uzreiz ir pateicis, kurš būs kapteinis, kuram ir uzlikta visa atbildība, lai nebūtu šaubu un strīdu.
sievai, man šķiet, ir visgrūtākais uzdevums, piedzīvot uz savas ādas, kā vīrs iemācās būt par labu kapteini, līdz tam biežvien atdauzot to kuģi līdz nepazīšanai. kuģi pēc tam abi kopā remontē.
vai tu esi redzējusi kuģi, kuram ir divi kapteiņi, kur abi vienlaicīgi ir tiesīgi rīkoties? es esmu dzirdējis par kapteiņa palīgiem, kuri ir ļoti kompetenti, bieži vien pat zinošāki par kapteini, taču lēmumu pieņem kapteinis.
man ir viens uzņēmums zināms, kurā ir darbinieks, kurš ļoti labi zin, ko un kā ir jādara, ko vajadzētu darīt, un ja viņš būtu direktors, tad gan viņš baigi visu saštellētu, viņam īstais direktors ļauj realizēt savas iniciatīvas, taču neviena no šīm lielajām idejām nekad nav tikusi realizēta, vismaz ne līdz galam. bet runāt dikti braši runā. šefs viens pats ir tas, kurš līdz vēlam vakaram bieži vien paliek uzņēmumā un kārto lietas, lai tiktu nodrošināts ražošanas process un lai uzņēmums var turpināt funkcionēt un attīstīties.
Bet kāpēc tā ir? kāpēc jānoraugās, ka kāds stūrē kuģi, ja pati vari to daudz labāk? Kāpēc neuzņemties to maksimālo atbildību, ja jūti, ka vari un vari taču. Jo pasaule mums visām stāsta, ka varam stūrēt kuģus tikpat labi cauri visām vētrām… Un kā tas būtu Dievam netīkami? Viņs taču musm to spēku dod! Ieva, starp citu, pati izlēma ņemt abolu, kāpēc vairāk prasīja no Ādama tā arī nezinu… pretruna manī nerimst.
izlasīju rakstviet’, nu nez, man pilnīgi nelikās, ka sieviete tiek noniecināta, jo “11 Tomēr ne vīrs ir kas bez sievas, ne sieva bez vīra mūsu Kungā.” te viss ir nolīdzināts. vīrs ir galvenais, ja ir sieva blakus, taču, ja nav sievas blakus, tad arī vīrs nav nekas vairs. katram pa 50 %. punkts. galvenais nenozīmē, ka viņam lielāks pačots un ka viņš svarīgāks un godājamāks. tas tā ir tikai pasaulē, bet Dievs to tā nesaka nevienā brīdī. vīram par to, ka tas ir galvenais, ir tikai vairāk atbildības nastas un lēmumu pieņemšanas atbildība. sievai tas āksts ir jāpacieš, kas ir ne mazāk grūti. ej un pasaki, kas ir grūtāk, stūrēt kuģi vētras laikā, vai stāvēt blakus un noskatīties, kā viens mokās ar kuģa stūri un tu neko nevari mainīt, tikai noslaucīt šim sviedrus no pieres un cerēt, ka izdosies?
[quote]Pāvilu kāds vēsturnieks nosauca par šovinistu, uz kura atziņām arīu gadsimtiem balstīja sievietes noniecināšanu,[/quote]
Ja izceļ vienu teksta daļu Bībelē ,bet pārējo neievēro, tad arī rodas tie nepareizi spriedumi. Kristietība bija tā , kas atbrīvoja sievieti nevis noniecināja. Toreiz vīrs varēja pateikt ar vārdiem, ka tu neesi vairs mana sieva un tai bija jāaiziet no vīra mājas.
Ja tiek pārmests par sievietes stāvokli viduslaikos, tad tur ir vainīga cilvēku(vīriešu) daba izcelt to , kas pašam patīk jeb uzskata par labu un aizmirst visu to, ko Dievs teicis un ko negribas ievērot.
Starp citu, tieši Pāvilu kāds vēsturnieks nosauca par šovinistu, uz kura atziņām arīu gadsimtiem balstīja sievietes noniecināšanu, par spīti tam, ka Dievmāte arī bija sieviete. Un arī, vēlāk lasot viņa vēstules, šis sašutums atgriezās. BET TĀ TAČU NEVAJADZĒTU BŪT LASOT BĪBELI! Nu kā es varu domāt ko sliktu par apustuli, Dieva izraudzītu cilvēku! Bet tā pretruna manī…
Es arī domāju, ka tas ir tā laikmeta ierašu apraksts. Tais laikos bija normālas šādas attiecības, pienākumu un atbildības sadalījums sabiedrībā un šādas ārējas izpausmes, Dievu lūdzot.
Man šķita interesanta viena vieta: “14 Vai pati daba nerāda jums, ka gari mati ir vīram par negodu. 15 Bet, ja sievai gari mati, tad tas viņai par godu. Jo mati viņai doti par apsegu. ”
Varētu domāt, ka vīriešiem gari mati nevar izaugt vispār.
Vienīgie vīrieši, kam neaug gari mati, ir Āfrikas dienvidu nēģeri, bet tur arī sievietēm tie neaug… Ir nu gan dilemma.
Atbilde, manuprāt ir šeit pat:
1.Kor.11:11 Tomēr ne vīrs ir kas bez sievas, ne sieva bez vīra mūsu Kungā. 12 Jo, it kā sieva ir no vīra, tāpat ir arī vīrs no sievas; bet tas viss ir no Dieva.
Es nevarēju ilgi pieņemt, ka sieviete drīkst Dievu lūgt tikai ar apsegtu galvu, mani tas apsegs traucē, līdz uzzināju, ka tajos laikos ar izlaistiem vaļējiem matiem staigāja, kā mēdz tikt, vissenākās sieviešu profesijas pārstāves un pievērsu uzmanību vārdiem – mēs nepazīstam tādu ieražu, Dieva draudzes arī ne. ,tātad tikai laikmeta ieraža ne likums.