2002. gads – rit Jāņa baznīcas ērģeļu atjaunošanas darbi 

Top īpašas ērģeles

Saruna ar Ilzi Reini, baznīcas mūziķi

Kāds ienācis baznīcā un pieķer sevi pie domas, ka ērgeļu mūzika viņam ir labākais, vienīgi šeit gūstama, Pārdzīvojuma, fons. Kādam šīs skaņas ir mehāniski virzītas Gaisa plūsmas. Vēl cits teiks – perfektas Vibrācijas, vai Smalkas svārstības, skaņu Krāsas. Taču ir vēl kāds – tur augšā, pie ērģeļu manuāļiem (klaviatūrām), kuram ērģeles ir viss minētais kopā. No gaisa plūsmas, pārdzīvojuma, vibrācijām, no toņu pasteļiem un no nošu prasmes top Svinīguma izjūtas. Par to, kā tas sasniedzams, stāsta Ilze Reine.

Jāņa baznīcas ērgeļu būve notiek jau gadiem un vēl turpinās. Ērģeles taču skan, – kas vēl tiek būvēts?

Ērģeles patiešam skan un skan visai labi. Taču, pagaidām tās vēl skan plakani -pietrūkst skaņas dziļuma un plašuma, pietrūkst skaņas nokrāsu daudzveidība. Varētu teikt – vēl neesam apguvuši visas dimensijas, ko var gūt ar ērģeļu spēli. Tāpēc būve turpinās un turpināsies vēl kādu laiku. Un tad dzirdēsit pilnvērtīgu, saskanīgu ērģeļu dialogu – tēli, kurus var radīt ar pilnvērtīgu ērģeļu skaņu ir mūzikā neatkārtojami, īpaši.

Kas šobrīd vēl pietrūkst un kad plānojat pabeigt šo darbu?

Ar ērģelēm ir kā ar Rīgu – tās nekad nebūs gatavas. Taču vistuvāk šim pilnības stāvoklim būsim pēc visu četru ērģeļu manuāļu (klaviatūras, kas savstarpēji savienotas) iedarbināšanas. Pirmais un trešais manuālis darbojas jau kopš 1996. gada, pērn pabeidzām ceturtā manuāļa izveidi, bet šogad strādājam ar otro. Nu šobrīd ir cerība, ka tuvākā gada laikā tas būs gatavs pilnībā, bet pirmie tā reģistri (stabuļu vienības) pašlaik jau tiek izmēģināti.

Kopumā plānojam, ka ar aptuveni 60 reģistriem šīs būs otras lielākās ērģele Rīgā (aiz Doma baznīcas). Jau šobrīd ir skaidrs, ka mūsu baznīca būs ideāli piemērota vieta jauno ērģelnieku praksei, jo pašlaik tādu vietu ir liels trūkums.

Kas nodarbojas ar Jāņa baznīcas ērģeļu restaurāciju un būvi?

Kā pirmais noteikti ir jāmin mākslinieks Tālivaldis Deksnis, kurš jau vairākus gadus īsteno dzīvē savu redzējumu par šīm ērģelēm. Viņa komandā strādā arī Roberts Hansons un Arnolds Dimants.

Ir tapusi grāmata par Jāņa baznīcas vēsturi, kur pieminētas arī šīs baznīcas ērģeles. Kādi ir galvenie šī instrumenta vēstures fakti?

Konkrēti šīs ērģeles ir uzstādītas 1994. gadā un tās nākušas no Zviedrijas pilsētas Udevallas. Tas ir 19. – 20. gadsimtu mijas instruments, kas laika gaitā pārbūvēts, modernizēts, – diemžēl, tas ne vienmēr uzlabojis skaņas kvalitāti. Nu jau kādus sešus – septiņus gadus Tālivalža Dekšņa vadībā pēc viņa izstrādātas koncepcijas notiek ērģeļu atjaunošana.

Aicinu visus uz koncertiem Jāņa baznīcā, kas notiek aizvien biežāk un ir aizvien labāk apmeklēti. Man, kā ērģelniecei un Jāņa draudzes muzikālās dzīves vadītājai, tas sniedz vislielāko gandarījumu un enerģiju tālākajam darbam.

—-

Sv. Jāņa baznīcas ērģeļu vēsture aizsākas 1630. gadā, kad ērgeļbūvētājs Johaness Pauluss uzbūvē pirmās ērģeles. 1664. gadā tās nomaina jauns instruments, kas tiek vairākkārt uzlabots, pārbūvēts un remontēts, bet kopumā kalpo aptuveni 200 gadus. 1854. gada 26. septembrī tiek iesvētīts jauns – ērģeļbūvētāja A. Martina veidots instruments – divu manuāļu ērģeles ar mehānisko traktūru un 20 reģistriem. 1994. gadā tiek uzstādītas jaunas – no Udevallas (Zviedrija) atvestas elektropneimatiskās ērģeles, kas baznīcā atrodas arī šobrīd. (J. Zīrups, “Dievnams uz bīskapa pils mūriem”, 2002.g.)