Pelnu diena ir seni baznīcas svētki, kas apzīmē Ciešanu laika un gavēņa sākumu.
Pelnu diena ievada gavēņa laiku , kad kristieši atturas no kādām ikdienišķām un ierastām lietām, cenšas ievērot mērenību uzturā un izklaidēs.
Lielāku uzmanību pievērš Bībelei, tās lasīšanai, lūgšanām un grēksūdzei.
Pelnu dienas vakarā draudzēs notiek īpaši dievkalpojumi, altārus rotā violetajā, kas simbolizē ciešanas un grēknožēlu.
Pelni šajā dienā atgādina par cilvēku kā niecību, kam dievišķā mīlestība nepieciešama kā dzīvība (kā maize un ūdens).
Sv.Jāņa draudzē Pelnu dienas dievkalpojums 18.februārī pl.18:30.
Precīzāk, pelni šeit nozīmē cilvēka grēcīgumu un mirstīgumu, kādēļ vajadzīga pastāvīga nožēla un ticība. Ne velti daži mūsu brāļi tagad lieto formulu: Nožēlo un tici Kristum! mums ierastās ”pīšļu formulas” vietā, lai skaidrāk izteiktu nojaušamo lietas būtību. Paši pelni – tās ir sadedzinātas iepriekšējā Palmu svētdienā svētītās palmu lapas, jeb, kā kaimiņos, pušķi no lauku veltēm, Google – ”Palma wielkanocna”. Ar mūsu Pūpolsvētdienas pūpolu tradīciju – nez, ko vajadzētu sadedzināt, lai būtu pareizi?