Kas tu esi, vairāk pilsētnieks vai provinicālis?
- Galvaspilsētnieks (35%, 9 balsis)
- Provinciālis (31%, 8 balsis)
- Pilsētnieks (15%, 4 balsis)
- Cits variants (8%, 2 balsis)
- Lauķis (8%, 2 balsis)
- Eiropietis (4%, 1 balsis)
- Nav viedokļa (0%, 0 balsis)
- Kosmopolīts (-1%, 0 balsis)
Balsotāju skaits: 26
Loading ...
Šoreiz palieku pie sava viedokļa, jo atverot lapu es redzu aptauju ar šo vārdu lauķis, tad jau vajadzēja ielikt galvaspilsētnieka vietā to “pilsētas caca”.Komentus jau lasa pēc tam, kad esi nobalsojis. Tā kā pareizi vien balsoju , jo esmu lauķis.
Pirmajā komentārā taču viss ir pateikts; “var, piemēram, valdīt uzskats, ka visi, kas nav pierakstīti Rīgā, ir galīgie lauķi.”
Un sastādītājs jau nu galīgi nav pilsētnieks!
jaana, lauķi tak ir vēl vīzdegunīgāki par galvaspilsētniekiem! Devos uz vienu pasākumu laukos un mani brīdināja- ja sapucēsies, visi domās ka esi pilsētas caca, gribi izrādīties, kāda moderna un kādi visi te laukos atpalikuši. Ja nē- domās to pašu, tikai ka necieni viņus… Un plus novērojums- laukos 89% meiteņu drasē apkārt uz papēdenēm, kamēr es tādas velku tikai ekstra gadījumos…
Nobalsoju par Lauķis, lai gan esmu dzimusi Rīgā ,bērnība un skolas gadi mazpilsētā , tagad pilsēta, bet ne Rīga.Vai tas lauķis, nav mīļo rīdzenieku vīzdegunīgā attieksme pret laukiem, tie jau tie dumie nezina un nevar baudīt to kultūru, ko mēs.Tāpēc esmu lauķis, es zinu, kā garšo dārzā plūksts tomats vai gurķis ar visu mizu, zinu , kā garšo tikko no koka nokristis dzidrais vai bumbierābols, tāpēc esmu lauķis.
Ja būtu Laucenieks, tad padomātu kam piederu
Es tomēr par galvaspilsētu. Un to man liek darīt tās 1-2 reizes mēnesī, kad braucu mācībās uz vnk pilsētu. Tā viena centrālā iela, pa kuru tad nu trīs dienu laikā turp atpakaļ ir nostaigāts vismaz 157 reizes!!! Nu nē! Man vajadzīga lielāka rosība, teātris, kino, izstādes, koncerti…
Bet nevar nepiekrist Reinim. Cilvēki, cilvēki, cilvēki… Tam ir liela nozīme. Var arī uz laukiem, uz kādu brīsniņu…
Man laikam līdzīgi Reinim.. galvenais ir cilvēki, vide ir sekundāra. Bet nu uz mazākiem laika sprīžiem var pārcelties uz citām vietām. Varētu jau arī padzīvot laukos, bet nu tikai darot to pašu, ko pilsētā. Tā bija tīri jauki padzīvoties Bevulēnos. Ja vien būtu kāds rimītis tuvumā un stacija blakām, tad varētu tur ilgāku laiku uzturēties.. Nets ir, tv nav tik traki nepieciešams.
Es laikam piekritīšu Avei G-Pilsētai jā, bet lauki gan man nepārāk.
Kautgan daudzi mani uzskata par lauku meichu, bet man šī kombinācija nav savienojama, jo kā nekā visus savu dzīvi esmu pavadijusi šeit Rīgā.
Un citur laikam arī nevarētu!
Kutgan es tagatiņ mācos dziļos laukos alkstu pēc Rīgas draugiem, brāļiem & māsām un baz.
Nekad nebūšu laceniece!
kādam tak jāaizstāv galvaspilsēta!
galu galā- Jāna baznīca ir un paliek gadsimtu garumā Galvaspilsētā. ja jau laukos ir tik labi, kāpēc visi brauc uz šejieni, ko? Jo Rīga ir pati labākā pilsēta, ar zaļimiem turklāt0- cik daudz parku, un zaļo stūrīšu nomalēs. nekur citur man nav māju…
un laika atbilstustereotipiem, jo mēnesi nozdzīvojot lauku vidē (nē, nē ravēt man nelika, jo es jau tik vai tā tos zaļos, ko sauc par augiem neatšķiru) bieži par mani nosmīkņāja. Kroņa nummurs viņiem šķita, ka es brīnījos, ka visi ēd gurķus nemizotus… Nu mēs, no pesticīdiem baidošies ļausis tā nekad nedarām. Pat nebiju iedomājusies, ka tā var gurķi grauzt, ar visu mizu…
Man ir nepieciešamas abas vides. Gan lauku miers un klusums, gan pilsētas dzīves ritms un rosība. Ideālā variantā es dzīvotu kaut kur ārpus Rīgas privātmājā ar vīru, bērniem, dārzu un suni, bet uz darbu brauktu uz Rīgu. Daļēji es tā jau dzīvoju, jo manas mājas tagad ir Baložos, bet dzīvoklītī, nevis mājā… Bet tas gan jau ar laiku nāks.
Smaids ir Dieva autogrāfs cilvēka sejā.
Savukārt man ir tā (neliegšos – esmu par to domājis
), ka īsti neesmu atkarīgs ne no vienas vides, jo manai dzīvei krāsu, garšu, atjaunotni, atpūtu vai uzmundrinājumu, kņadu vai mieru nepieciešamo dod cilvēki, nevis vide man apkārt. Vide drīzāk ir tāds nokrāsu piedodošais elements.
Līdz ar to ne īsti tur, ne tur. Bet laikam jau tomēr vairāk pilsētnieks (ko arī atķeksēju), jo cilvēki laikam vairāk ar pilsētu, nevis lauku mieru asociējas.
…mani māc, jo dzīvot man patīk kā provinciālim, bet vislabāk kā īstenam lauķim, bet darboties iznāk pilsētas un pat lielpilsētas līmenī. Lai saglabātu līdzsvaru starp “mašīnām, motoriem”, ir pilnīgi nepieciešams uzņemt lauku mieru.
Sirdī jūtos provinciāle. Meža biezoknī sēžot tornī ar portatīvo datoru, graužot kaimiņu eko burkānu, radot baitus, ik pa brīdim garām aizjoņo kāds stirnu bars. Ik pa brīdim aizbraucot uz provinces centru pēc grūbām vai kāda sintētiskā krāsota ēdiena, pie viena uz baznīcu. Realitāte protams cita – pilsēta, rimi, auto biezoknis, bet arī savi labumi – klusums, visi patērētāju biedrības labumi.
Šeit vairāk tiek domāts, par ko cilvēks pats sevi uzskata, jo sabiedrībā mēdz valdīt visādi uzskati, kopīgi pieņemti stereotipi, pie kuriem lielā, pelēkā masa mīl pieturēties un var, piemēram, valdīt uzskats, ka visi, kas nav pierakstīti Rīgā, ir galīgie lauķi.
Šīs aptaujas mērķis ir apzināt katra indivīda iekšējo nostāju, uzskatu par savu sociālo stāvokli, izjūtām, kā katrs konkrēts TU jūties sevī, kas tu esi. Šī nostāja var tikt ietekmēta dažādos veidos, piemēram, lielā, pelēkā masa var likt tev likties kā provinciālim vai lauķim, ja vien tev ir savas, no lielā pūļa atšķirīgas domas(to izpausmēs – uzskatos, darbos)