Kāpēc es vēlos iesvētīties 

Ineta

Kāpēc es vēlos iesvētīties…

Ja vēlētos tieši atbildēt uz šo jautājumu, tad teiktu, ka vēlos iestāties draudzē, kuras locekļi ir bijuši mani vecvecāki un ģimenes locekļi (kristīti, iesvētīti, laulāti).

Bet patiesībā, ceļš uz iesvētībām un ticību Dievam ir bijis daudz garāks. Iesākumā tas ir bijis neapzināts, laikam ritot ar atziņām par lietu kārtību kļuvis arvien apzinātāks. Izšķirošais pamudinājums ir bijis sāpīgas pārmaiņas ģimenē, kuru rezultātā nonācu pie atziņas, ka zudis gan fiziskais, gan garīgais līdzsvars.

Ceļā uz ticību lomu nospēlēja kāds man tuvs cilvēks, kurš man iedeva izlasīt garīdznieka Normana Vinsenta Pīla grāmatu. Pateicoties tai es guvu pārliecību, ka, kamēr cilvēks nebūs garīgi vesels un stiprs, cietīs arī viņa miesa un attiecības. Un ka patiesībā ticība Dievam un paļaušanās Tā gribai ir ceļš uz šo garīgo līdzsvaru un mīlestību pret Dievu un savu tuvāko. Bet tam ir būtisks nosacījums, ticībai uz Dievu ir jākļūst par ikdienišķu dzīves sastāvdaļu pat visvienkāršākajās lietās. Regulārai Dieva uzrunāšanai ir jākļūst par ikdienas daļu. Mēģinot to darīt un vairākas reizes sev ikdienā atgādinot par ticības spēku un par paļaušanos uz Dieva gribu, daudzas lietas sāku uztvert mierīgāk un pozitīvāk. Daudzas ikdienišķas problēmas kļuva mazsvarīgākas, tiekšanās pēc mantas, slavas mazāk nozīmīga – Mateja evaņģēlijs [32-33] „…jo Jūsu debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag.”

Bet nonākot pie atziņas par ikdienas dialoga nepieciešamību ar Dievu secināju, ka par daudzām lietām nav līdz galam izpratnes – gan Bībeles struktūru, gan Dieva vārdu un interpretēšanu, gan to kā tad īsti runāt uz Dievu. To apzinoties meklēju iespēju un nonācu līdz iesvētības mācībām.

Arvien vairāk secinu, ka ticība Dievam ir ļoti spēcīgs enerģijas avots, jo lasot Bībeli grūtā brīdī atskārtu, ka to darot var gūt mieru un bēdas savā veidā attālināt. Kā teikts Jesajas grāmatā [40:29-31] „Viņš nogurušajiem dod spēku un vairo stiprumu nespēcīgajiem ……. bet kas paļaujas uz to Kungu, dabū jaunu spēku”. Brīdī, kad jutos savus spēkus izsmēlusi bēdās, pārlasot šos vārdus, bija sajūta, ka tā tiešām var notikt. Jo kā teikts Mateja evaņģēlijā [9:29] „Lai Jums notiek pēc jūsu ticības” un faktiski te ir arī galvenā būtība – cik lielā mērā mēs spējam ticēt un paļauties uz Dieva gribu.

Izejot iesvētību mācības vēlējos saprast arī vairāk Dieva vārda būtību, lai lūdzot un paļaujoties uz Dieva gribu tā tomēr nekļūtu par savtīgu lietu lūgšanu. Kā darbojas garīgo spēku likumi, kā ar tiem labāk sadzīvot, lai tie kļūtu par ikdienas sastāvdaļu un netiktu pieminēti tikai grūtā brīdī. Kā dzīvot saskaņā ar Dieva baušļiem. Lai piepildītu dzīvē vārdus no Pāvila vēstules romiešiem [12:18] „ja iespējams no savas puses turiet mieru ar visiem cilvēkiem”. Pat tādiem, kuri ikdienā nodarījuši pāri vai tur ļaunu prātu, paturot prātā, ka iecietība, patiesa un neviltota interese par līdzcilvēkiem un mīlestība pret tiem var daudzas negatīvas domas un bailes vērst par labu.

Iesvētības priekš manis ir arī apņemšanās, ka tagad, kad esmu sev no jauna atklājusi ticības spēku uz Dievu un garīgos likumus, ka turpināšu tos ievērot savā ikdienā, dzīvot saskaņā ar tiem, turēt tos godā savā ģimenē un tā audzināt bērnus.

Pāvila vēstule filipiešiem [4:13] „Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru”.