Kāda ir jūsu attieksme pret "Da Vinči kodu"?
- Nav laika šitām muļķībām - netaisos ne lasīt, ne skatīties. Turos tālāk no tā visa. (37%, 18 balsis)
- Esmu izlasījis un nekas īpašs tur nav. (33%, 16 balsis)
- Apskatīšos tikai filmu. (12%, 6 balsis)
- Vēlos izlasīt! (12%, 6 balsis)
- Esmu izlasījis un esmu sajūsmā! (6%, 3 balsis)
Balsotāju skaits: 49
Loading ...
Teikšu atklāti, nesapratu, kāpēc tu to filmu tik ļoti noliec. Izcila tā, protams, nav, bet tik ļoti nolīdzināt kā KINO to arī nevar. Tad jau jebkura līdz šim uzņemtā filma par Kristu ir vairāk kritizējama kā mazvērtīgs kino. Cita lieta, ja tu runātu par saturā iekļauto domu, kas skar Kristu, bet tu jau runā par to, ka šis kino darbs kā tāds ir “diletantisks un bez estētiskām u.c. kvalitātēm”. Vai nu tik slikti būs? Sižets aizrauj kā detektīvfilma, “vizuāli augstvērtīga”, kā tu teici, ka jābūt labai filmai, arī ir. Mūziku neatceros, bet droši vien, ka bija normāla, jo katrā ziņā man netraucēja. Aktieri arī labi. Kaut kā tu jauc kopā reliģiskās jūtas ar tehniskajām. Tad jau es varu teikt, ka man nepatīk mersedesi, jo Vaira Vīķe-Freiberga ar mersedesu brauc, un, ka tā ir galīgi štruntīga mašīna, ar ko neviens normāls cilvēks nebrauc.
Grāmatu neesmu lasījis, bet filma… jā -par to. Laba filma liek aizmirsties, noticēt tam ko redzi uz ekrāna, saņemt kādu “message”, padomāt -vai vismaz labi atpūsties.
Labs kino ir vizuāli augstvērtīgs un ja vēl arī saturiski bagāts! Bet augšminētais “garadarbs”, šķiet, pievienojams visu to garā vājo, šeit nedomāju svētīgos -garā nabagos, spekulatīvajām manipulācijām ar citiem garā vājajiem. Šāda rakstura “materiālu” ir samērā daudz, domāju visa subkultūras kopprodukcija apjoma ziņā krietni pārsniedz veselam saprātam un harmoniskām jūtām orientēto darbu klāstu.
Kaut kādā ziņā, protams, ir smieklīgi sacelt ažiotāžu ap diletantiski satamborētu melu vācelīti manierē “a la suņa murgi”, bet vēstures nezināšana, personīgas pārliecības trūkums -tādas kā bailes un neziņa par to kas esam, (-kristieši?, kas?), – paver jo plaši šādā apziņā durvis mākslai kas nav māksla. Kurā nav ne miņas no dievišķās dzirksts, nerunājot par estētiskām u.c. kvalitātēm.
Un tad nu sanāk, ka skatītājs (vai lasītājs) ir tas, kurš nevis novēršas no šādas ne-mākslas, bet veido šo straumi, kas liek -paši ziniet kam, peldēt pa to.
Dārgie brāļi un māsas – ir tik daudz muļķības un absurda šajā kolektīvajā pasaules daļā, bet nav mūsu pienākums nedz aicinājums ieslīgt un slīkt tajā, nekautrēsimies lasīt svētos rakstus! Kā arī visu labu literatūru, Dievam nav prieks ka esam neizglītots aunu bars! Jērs nav muļķis, nebūsim arī mēs “…esiet gudri kā čūskas un balti bez viltus kā baloži…”
Bet jūs teiksiet -kā lai atšķiram graudus no pelavām? Un kā jūs domājat, vai gars jums pateiks, kad jau ļausieties un ieklausīsieties?
Grāmatu neesmu lasījis, bet filma… jā -par to. Laba filma liek aizmirsties, noticēt tam ko redzi uz ekrāna, saņemt kādu “message”, padomāt -vai vismaz labi atpūsties.
Labs kino ir vizuāli augstvērtīgs un ja vēl arī saturiski bagāts! Bet augšminētā filma, šķiet, pievienojama visu to garā vājo, šeit nedomāju svētīgos -garā nabagos, spekulatīvajām manipulācijām ar citiem garā vājajiem. Šāda rakstura “materiālu” ir samērā daudz, domāju visa subkultūras kopprodukcija apjoma ziņā krietni pārsniedz veselam saprātam un harmoniskām jūtām orientēto darbu klāstu.
Kaut kādā ziņā, protams, ir smieklīgi sacelt ažiotāžu ap diletantiski satamborētu melu vācelīti manierē “a la suņa murgi”, bet vēstures nezināšana, personīgas pārliecības trūkums -tādas kā bailes un neziņa par to kas esam, -kristieši?, dieva bērni?, – paver jo plaši šādā apziņā durvis mākslai kas nav māksla. Kurā nav ne miņas no dievišķās dzirksts, nerunājot par estētiskām u.c. kvalitātēm.
Un tad nu sanāk, ka skatītājs (vai lasītājs) ir tas, kurš nevis novēršas no šādas ne-mākslas, bet veido šo straumi, kas liek -paši ziniet kam, veiksmīgi turēties virspusē un peldēt pa to.
Dārgie brāļi un māsas – nekautrēsimies lasīt svētos rakstus! Kā arī visu labu literatūru, Dievam nav prieks ka esam neizglītots aunu bars! Jērs nav muļķis, nebūsim arī mēs “…esiet gudri kā čūskas un balti bez viltus kā baloži…”
kādreiz visi bijām katoļi!
man viens gudri gudrs draugs, ar kuru skatījos filmu, stāstīja, kas ir bijis patiess un kas piedomāts, bet es tagad tā tieši nepateikšu..
Vispaar shii diskusija stingri prasaas peec veesturiskiem un teologjiskiem argumentiem, citaadi Juris tikai pasaka, ka viss ir meli, nepasakot konkreetaak, kasir tie meli. Ka Luvras stacijaa diez vai kaut kas ir apglabaats, tam tikai mazi beerni varbuut ticeetu, nevienas filmas scenaarijam jau nav jaatic, katrs scenaarijs ir fikcija. Kas vareetu mulsinaat, driizaak ir mineetie veestures notikumi, tie gan rada ticamiibas auru, kaa nekaa gluzhi kaa no enciklopeedijas nolasiiti, turklaat ne jau nu izdomaati no zila gaisa. Veesturiski fikseeti notikumi, kurus toties katrs var aprakstiit citaa gaismaa. Par to vareetu parunaat. Juris jau muusu Bazniicas veesturi zina (kaadreiz tachu visi bijaam katolji), vareetu padaliities.
es izlasiiju da vnchi esmu sajuusmaa, un ieshu skatiities filmu. nesaprotu, kas tur nosodosh!
Nez, vai to varētu uzskatīt par klasiku vai banalitāti, bet vēl varētu piedāvāt – neesmu lasījis (redzējis), bet nosodu -5.atbilžu varianta vietā.
Manuprāt aptauja nav sanākusi objektīva.
Noraidošās atbildes variants ir tikai viens!!! 
Man piemēram atbildot uz jautājumu gribējās vienkārši pateikt “Neesmu lasījis, netaisos skatīties filmu”. Aptauja daļu no šīs domas piedāvā, bet ieliek klāt arī viedokli kuru es vienlaikus ar šādu atbildi negribu paust. Tas attiecas uz šo frāzes daļu “Nav laika šitām muļķībām”. PARADOKSĀLI – kā es varu piekrist tam ka tās ir muļķības ja neesmu lasījis šo darbu :O Manuprāt godīga aptauja būtu bijusi tad ja pēdējo atbildes variantu saskaldītu 3 daļās, jo tajā ir salikti kopā 3 viedokļi:
- Nav laika šitādām muļķībām
- Netaisos lasīt, skatīties filmu
- Turos tālāk no tā visa
Tādas lūk ir manas domas
tas ir mans vectevs
Cik daudzās grāmatās nav meli, par visu kaut ko – par dzīvi, par attiecībām, par ticību. Es nevaru teikt, ka Da Vinči kods nebija nekā īpaša, nevaru arī teikt, ka esmu sajūsmā, bet bija interesanti lasīt to kā fikciju, kā romānu, bija interesanti lasīt par mākslu, par vēsturiskām celtnēm. Manuprāt bija interesants aktīvs sižets. Lasīju grāmatu jau diezgan pasen, bet nepievērsu uzmanību tam, par ko tagad tiek celta brēka, jo man par to ir savs viedoklis un kāds romāns to neiespaidos. Tad jau tā nākamā – “Enģeļi un demoni” manī izraisīja daudz lielāku sašutumu, nepatiku.
Ticība varētu sašūpoties, ja jautājumi paliktu bez atbildes. Ja tu, grāmatu lasot, saskaries ar kādu sarežģītu jautājumu, kas grauj tavu ticību – pacel to šeit! Lai tas tiek atbildēts, un tad būs miers!
Taa vienkaarrsi nevaru teikt, ka nekas iipass nav, mani satrauc kas notiek sakaraa ar to graamatu un kas saistiits ar kristietiibu!
P.S. Redakcijas viedoklis var nesakrist ar lasiitaaju viedokli.
nu bet tev arī ir – “Esmu izlasījis un nekas īpašs tur nav.” ko tēv vēl vajag? 50 variantus? nesarežģī
Kaapeec nav cits variants ,kur ieralstiit savu viedokli? vai arii truukst – izlasiiju un pietiek – vai kaut kaa taa, kas buutu ar domu “izlasiiju, padomaaju, mullkkiibas/nieki/tukssa salmu kulssana” vai “esmu izlasiijis, neesmu sajuusmaa”? Paldies par sapratni!
P.S. Redakcijas viedoklis var nesakrist ar lasiitaaju viedokli.
Par to gan tev nav jābaidās, ticību šupo reālas lietas un jautājumi uz kuriem vai nu nav atbilžu vai arī tās mūs neapmierina. Bet grāmata atstāj cita veida iespaidu – nodara sāpes, ka tā var nesodīti melot, nu varbūt izsauc dusmas, kāds kuram temperaments. Ticību tā var sašūpot tādam, kurš vispār nekā nezina par Kristu. Kas reiz Viņu sajutis, to šitais trilleris nespēj kustināt.
Es mazliet baidos, ka, ja izlasiishu to graamatu, tad kautkaados briizhos, kad ticiiba vareetu sashuupoties, tas izlasiitais vareetu uzpeldeet un veel vairaak sashuupot to ticiibu.