Dacīte no sirds dzied Jāņa bērnam, kas atnācis pie mums ciemos, ļoti šim brīdim piemērotus vārdus:
Neraudi, sažēlošu Tevi,
Tas, ka Tu neesi nekas, ir salti meli, jā, meli.
Nebēdā par to, kas reiz bijis,
Skat, tur aiz kalna jau saule aust.
Tad kājas paši mani aiznes uz to vietu, kur laime.
Mana laime ir manā Dievā, kurš saprot mani.
Jā, Dievs, tas Kungs, ir mans pamats, kas negrīļosies.
Viņš paņem aiz elkoņa, kad krītu….
Dziesmai, kas Dieva dota, liels spēks uzrunāt sirdis. Lūgšanu naktī lūdzām par apkārtējo māju iedzīvotājiem un atnāca Juris! Lai piepildās tas vārds, ka Kristū mums katram dots jauns sākums un izlīdzināšanās ar Tēvu!
Zīmīgi, ka tieši tobrīd aiz kalna ausa saule!