Draudžu kori Eifeļa zemē 

Autors: Kreicbergu ģimene

Labi tiem dziedošiem kristiešiem, kurus kora vadītāji izvadā pa Eiropas zemēm. Tā arī izdarīja Aigars un Ilze Reiņi ar saviem lolojumiem – Jelgavas Sv. Annas un Rīgas Sv. Jāņa draudžu koriem. Šoreiz Poliju, Vāciju, Franciju un Holandi.

Visa mums bija gana – gan svētīgas padziedāšanas, gan acu, ausu utt. iepriecināšanas. Mūs klausījās misēs Poznaņā un Parīzē, bet uzstāšanās kulminācija 17.augusta pēcpusdienā Šartras katedrālē, netālu no Parīzes. Tā nu nav nekāda nomale, to sapratām ātri. Šartra ir viena no vecākajām Francijas pilsētām, kas labi saglabājusies un stāsta par pagātni no 11.gs. beigām. Pilsēta lepojas ar vienu no gotiskā stila izcilākajām katedrālēm Eiropā un lielāko kriptu Francijā. Tā tiek saukta par “akmens Bībeli”, kaut vai tāpēc, ka tika Tā Kunga pasargāta no reliģiskiem kariem un pat lielās franču revolūcijas. Šartras dievnamu rotā pasaules slavena vitrāžu kolekcija, kurās atainoti Bībeles stāsti un sadzīve. Šajā brīnišķīgajā vietā mums bija iespēja slavēt Dievu tā laika latīņu, latviešu un angļu valodās.

Alfs Trepšs, ceļojuma vadītājs: – Daudzi cilvēki bija patiesi priecīgi un nāca klāt, pateicās, interesējās par mums. Kāds vīrs taujāja pēc adreses, kur nosūtīt bildītes.

Zaija, koriste no Jelgavas kora: – Daudziem cilvēkiem tas bija emocionāls pārdzīvojums, arī man pašai. Koncerta kuratore sākumā izlikās satraukusies par draudžu koru līmeni, bet pēc tā bija gatava gaidīt mūs atkal.

Kristieši māk ne tikai kalpot citiem, pateicoties Dievam ar saviem talantiem, bet izmantot to, ko Tas Kungs ir dāvājis lietot. Visilgāk atradāmies Francijā – klasiskajā un monumentālajā Parīzē, Bretaņas provincēs, Senmalo jūrasbraucēju cietoksnī, Kankalē austeru paradīzē un romantiskajā Monsenmišela klosterī, kas jūras aplenkts izslienas pāri smilšainajiem laukiem.

Daudz emociju visiem 60 ceļotājiem. Lūk, dažas no tām.

Jānis S.: – Man patika Luvra, Mona Lisa un atmosfēra ap šo gleznu., pie kuras pulcējās vienlaicīgi 200 cilvēku. Protams, brauciens ar kuģiti pa Sēnu, skatoties kā Parīzē iestājas nakts.

Inga E.: – Monmartras kalns Parīzē, kur kāpjot kalna galā atradās Kristus, kurš atplestām rokām tos gaidīja pie altārtelpas griestu sienām.

Juris L.: – Parīze tiešām ir skaista, Monsenmišels iedvesmoja lūgšanai. Pat Amsterdamā jūtama Kristus sludināšanas klātbūtne, lai gan pilsētas seja rādīja, ko citu.

Diāna: – Dievs runāja ar mani Senmišelas klosterī, un ausīs skanēja pslmu vārdi. Klostera ēdamzālē, apsēžoties pie galda, sadzirdēju Svētā Vakarēdiena konsekrācijas vārdus. Atstājot šo kalnu, tuvējās pļavās ganījās avis un atcerējos līdzību par Labo Ganu.

Māra: “Neesmu bijusi tādā vietā, kur viss tik sens. Franču dārzi bija lieliski, protams, dziedāšana Šartrā ar dzīvajām emocijām.

Edgars: “Koncerts vien bija tā vērts, būt kopā ar publiku. Senmišels bija fantastisks, ar visiem redzamajiem paisumiem un bēgumiem Atlantijas okeānā. Labi būt arī austeru dzimtenē.

Antra: – Parīzes šarmantajās ielās patika mazie, jaukie veikaliņi, bulciņu ceptuves. Neaprakstāmi skaistas un iedvesmojošas bija katedrāles – Notre Dame, bet visa kulminācija bija dziedāt slavas dziesmas Dievam senajā Šartras katedrālē. Likās, ka enģeļi klausās. Senmišela klosterī varēja pārdomāt dzīvi, raugoties ūdens mainīgajā kustībā – te paisums, te bēgums.

Dzintra: – Ieejot Parīzes centrā, acis apžilba no tām varenajām celtnēm. Nebiju gaidījusi, ka Parīzē būs tik daudz senu ēku. Likās, ka Parīze ir diezgan moderna pilsēta. Bija fantastiski sajust šo ēku burvību un izbaudīt visu, ko sniedz Parīzes dzīve. Braukt ar tādu 60 cilvēku kolektīvu ir vienreizēji, tik saliedēts kolektīvs, tas ir ļoti patīkami. Vispār šis brauciens bija viena liela, saturā bagāta pasaka, kaut sākumā mans mērķis aprobežojās ar Parīzes Dievmātes katedrāli. Interesanti bija arī tas, ka cilvēki pievērsa tik lielu uzmanību un bija tik pieklājīgi. Tādu uzmanību iegūt, to nevar kurā katrā valstī.

Iespaidu ir daudz, taču ne vienmēr to visu var izteikt vārdiem. Bieži atmiņas izplēn, bet sajūtas paliek uz visu mūžu. Francija arī 21.gs. spēja dot to, ko Dievs ielicis cilvēku sirdīs simtiem gadu atpakaļ. Daudzas lietas mēs “lasām” tāpat kā mūsu senči. Atcerieties to, ko Tas Kungs sniedz mums bez maksas: ”Kam slāpst, lai nāk; kas grib, lai ņem dzīvības ūdeni bez maksas”(Atkl. 22:17b).