2 komentāru

1. 

   Dī saka:

   2011. gada 28. aprīlis 22:47

   Dievs Tēva mīlestibu mums caur savu Dēlu deva;
   Tik dziļu, īstu, patiesu es zinu tikai vienu.
   Ak, Tēva sirds pie krusta raud;
   Klāj Jēzu negods, zaimi;
   Lai mēs reiz būtu godībā,
   Viņš viens cieš visu vainu.
   Lūk, krusts, pie krusta Jēzus mirst,
   Mans grēks uz Viņa pleciem,
   Es kaunā redzu sevi tur-
   Pie tiem, kas izsmej nievā.
   Viņš mira manu grēku dēļ;
   Nav cita ceļa, nav Tam.
   Par manu dzīvi samaskāt
   Var tikai Jēzus nāve.
   Man nav nekā ko vietā dot
   Nekā tik liela dārga.
   Mans ieguvums ir Jēzus krusts
   Ar Viņu viena dzīve
   Kāpēc tik dārga samaksa,
   Kāpēc man Dievs to dāvā?
   Es nezinu, nav atbildes,
   Bet zinu – man ir piedots

2. 

   1karlis saka:

   2011. gada 23. aprīlis 19:34

   Cik smags tomēr bija krusts, kad par to pārdomā jādomā, kāpēc tik grūta uzvara. Kad es dziedu dziesmu no psalma, “šī ir tā diena, ko Tas Kungs mums devis, priecāsimies un līksmosim.” Ja Dievs man un Tev teiktu: “Vai Tu priecājies par Mana mīļotā Dēla nāvi pie krusta golgātā?” Es pēkšņi apstājos un apdomājos, ko lai saka, bet tad gars atklāj, ka jā es priecājos, pastāstiet varbūt arī jūs pārējie jāņabaznica.lv lietotāji, kā ir ar jums šinī ziņā

Pašlaik komentāri ir slēgti šim rakstam.