Ir atklātas ieejas portāla atjaunotās ozola durvis un vitrāža! 

Drēgnajā novembrī vēl viens prieks! Pēc ilgas restaurācijas atklājam mūsu ieejas durvis kā no jauna. Neviena acs nebija redzējusi to dabisko skaisto krāsu, nebija priecājusies par vitrāžas maigo gaismu virs durvīm jau no tālā 1944. gada, kad uzbrūkošās sarkanarmijas artilērija barbariski apšaudīja Vecrīgu. Apšaudēs izbira vitrāža, tai laikā šāviņi sagrāva arī jumta daļu virs altāra.

Baznīcas kopēji aizsedza bojājumus ar finiera plāksnēm, izolēja, kā nu prata. Tad padomju varai uzticamie ļaudis ņēmās apspiest draudzes. Tie lietā lika dažādus paņēmienus, gan nodokļus un represijas, gan brutālu logu dauzīšanu, durvju aprakstīšanu – kā nu kurš pakalpiņš pieprata. Tāpēc vieglāk bija visu durvju mezglu nokrāsot melnu, aizsedzot zaimu vārdus.

Pieradām un aizmirsām. Arī mākslas un arhitektūras grāmatu izdevēji ir nešauboties savus vākus izrotājuši ar mūsu ieejas portālu nelāgajā melnā finiera aizsegā.

Bija jāpaiet 69 gadiem, līdz atkal kāds pamanīja aizsegto aili un  nolēma ieskatīties sen slēgtajā ailē (ne bez smaga āmura, urbja un asa kalta). Un pārsteigums un prieks, ka vispār pastāv, un ka tik labi saglabāti senie ozolkoka spraišļi, un ka vietā tik daudz vitrāžas stiklu, tātad atjaunošana būs precīza.

Tagad, septiņdesmitajā gadā kopš izspridzināšanas un aizsegšanas, mēs esam lepni, ka esam spējuši uzrunāt īsto atbalstītāju un pēc tam īstos atjaunošanas speciālistus.

Mūs atbalstīja Rietumu bankas Labdarības fonds – paldies Fondam un it īpaši Rietumu bankas Labdarības fonda valdes priekšsēdētājai Ingai Šīnai.

Mēs piesaistījām Eduarda Krilova vadītos koka būvkonstrukciju atjaunošanas meistarus un vitrāžisti Initu Ēmani. Viņu visu, devēju un darītāju, paveiktais ir bijis par svētību – tagad katram redzams rezultāts.

Šī ir portāla atjaunošanas darbu pirmā kārta. Kā paši redzēsiet, sienas jau ir atbrīvotas no nepiemērotā apšuvuma dēļiem, tās pažūs un tiks izlīdzinātas, bojātā grīda tiks pārlikta, lampas pieskaņotas videi, koka detaļas iegūs precīzus klasicisma toņus. Ārpusē bruģis pārlikts pareizi, nāks klāt iegremdēti gaismas avoti. Bet galvenā daļa, ieeja Dievnamā, tā paliks tāda kā šodien. Tieši tāda, pa kuru, koncentrējoties Dieva vārdiem un Vakarēdienam, mēs jau gadsimtiem  esam devušies uz mūsu liturģijām – Dievam par godu, Rīgai un visai Latvijai par svētību.

Ļoti labs ievads Adventa laikam, vai ne?

Mieru un prieku,
Gatis