6.aprīlis, kad ziemai vēl patīk uzkavēties, bet pavasarim kavēties, kad stārķi atlidojuši, bet atkal aizlidojuši…
Dzīve mūsdienu sabiedrībā paliek arvien fragmentārāka un temps arvien straujāks. Ir mēģinājumi tikt galā ar dvēseles vientulību un dzīves sāpēm. Cerība ir. Tas ir Jēzus. Bez Viņa esam pazuduši.
Lūgšana pēc miera.
Dievs, dod man gudrību
Pieņemt to, ko es nevaru mainīt,
Drosmi mainīt to, ko es varu,
Un gudrību atšķirt vienu no otra!
Dzīvot katru dienu kā vienīgo,
Izbaudīt ik mirkli,
Grūtības uztvert kā ceļu uz mieru,
Līdzīgi Jēzum pieņemt šo grēcīgo pasauli tādu,
Kāda tā ir,
Nevis tādu, kādu es to gribētu redzēt,
Uzticoties, ka Tu visu vērsīsi par labu,
Ja es padošos Tavai gribai;
Lai es varētu būt pietiekami laimīgs šajā dzīvē
Un bez mēra laimīgs ar Tevi mūžībā.
Āmen.
Foto kristīgā centra “Norkalni” apkaimē.
Jaunākie komentāri
Jānis / pirms 73 mēn.
Astere / pirms 75 mēn.
Jānis / pirms 75 mēn.
guntabl / pirms 77 mēn.
Armands / pirms 77 mēn.