Lauras dzeja 

TICI UN CERI!

Es saku tev – tici un ceri!

Tad nebūs vairs sāpīgi vilties.

Dievs dos gan spēku, gan mieru

Pārvarēt bēdas ik dienu.

Kā saules stars noglāsta ziedu

Un uzziedēt mīļi to lūdz.

Tā Tēva mīlošās rokas

Tev palīgā vienmēr steidz.

Bet atcērt tu īsi un asi:

“Pats vari sevi tā mānīt!

Kam domāt tik labo un skaisto,

Ja dzīvē vien krēsla mājo?

Tad labāk ir vienmēr zināt,

Ka bēdas un raizes drīz nāks.

Es nemīlu rozā brilles,

Kas maldus un sapņus tik nes.”

Lasi tālāk >>> Lauras dzeju >>>

Ak, lūdzu tev – tici un ceri!

Tad palīdzēs varenais Dievs.

Jo ticību nevaram redzēt,

Bet jūtam to savās sirdīs!

Lūk asniņš pēc ziemas mostas

Un spraucas caur drēgno zemi.

Tas nezin, kas gaida to turpmāk,

Bet tic, ka izaugt te spēs.

Re, lietus maigās lāses

Steidz veldzi zemei nest.

Tās nezin, vai gaida tās šeit,

Bet cer, ka derīgas būs.

Jel tici un ceri ik dien,

Lai prieks tev sirdī skrien!

Lai gaisma acīs spīd

Mazs smaidiņš sejā vīd!

(Ebr.11:1)

11.11.2002.

KRISTUS MIESA

Rit daudzas ūdens lāses

Šai plašā pasaulē.

Ik katra maza, trausla,

Šķiet pazūd plašumos.

Bet visām vienāds mērķis –

Uz jūru ceļš tām ved!

Kā simtu pērļu virtnes

Tās jūrā ieceļo.

Šī mazā, spožā lāse

Tik mīļa jūrai ir!

Jo bez šīs dārgās māsas,

Tā nespēj pilna būt.

Tāpat ikviens mēs esam

Bez vērtes Jēzus acīs,

Jo katru Dievs ir licis

Tam paredzētā vietā!

Nav labāks viens par otru,

Jo katram cita loma.

Tad neskaudīsim citus,

Bet saskatīsim sevi!

1.Kor.12:18–19

16.10.2002.

* * *

Kungs, pieņem šo pateicību,

Ko sirds man nerimstot teic!

Tikai Tu esi cienīgs to saņemt

Ik sekundi, minūti, stundu.

Ko darīt, lai patiktu Tev,

Lai nezustu dāvātais Gars?

Ko gan es tev spēju sniegt,

Kas būtu šīs dāvanas vērts?

Tu asinis lēji pie krusta,

Lai pestīta pasaules cilts,

Lai katrs, kas paklausa Tev,

Pie Tēva reiz dzīvotu!

Ne manta, ne pasaules gods,

Spēj priecēt Tevi un celt!

Tādēļ, Kungs, es nespēkā lūdzu:

“Jel māci man paklausīt, lūgt!”

16.04.2005.