Diakonijas Vēstis novembris 

Ak, Kungs, dari mani par savu miera ieroci,

lai es mācītu mīlestību tur, kur ienīst,

lai piedotu tur, kur apvaino,

lai vienoju tur, kur naids,

lai modinu cerību tur, kur valda izmisums,

lai iededzu gaismu tur, kur valda tumsa,

lai nesu prieku tur, kur mājo rūpes.

Ak, Kungs, neļauj man dzīties pēc tā,

kas mani mierinātu, bet ka es mierinātu,

ne lai mani saprastu, bet ka es saprastu,

ne lai mani mīlētu, bet ka es mīlētu.

Jo, kas tā atdod, tas saņem,

kas sevi aizmirst, tas atrod,

kas piedod, tam piedod,

un, kas tā mirst,

tas atmostas mūžīgai dzīvei.

Asīzes Francisks (1181-1226)

Pildait Dieva gribu kā Kristus kalpi, no visas dvēseles, ne tikai acu priekšā, cilvēkiem izpatikdami, bet labprāt kalpodami, it kā tas būtu jādara tam Kungam un ne cilvēkam.

Pāvila vēst. efez. 6:6-7

Tālāk lasi: Kas notiek diakonijā. / Mums raksta / Sirsnīga pēcpusdiena baznīcas draudzes namā. / Mana liecība / Lūgšana

Kas notiek diakonijā.

Dieva vārds mūs aicina ne tikai pateikties Dievam par dāvanām, ar kurām Viņš mūs ir apveltījis, bet arī pamudina ieraudzīt tos cilvēkus, kuriem ir vajadzīga palīdzība. Šogad Pļaujas svētkos par draudzes saziedotajiem līdzekļiem diakonijas darbinieki sagatavoja 85 pārtikas pakas maznodrošinātajiem un vientuļajiem draudzes locekļiem. Tiem, kas nevarēja ierasties uz dievkalpojumu, aizvedām pakas uz mājām. Cilvēkus, kas bija ieradušies baznīcā un nevarēja savas pakas aiznest, uz mājām pēc dievkalpojuma aizveda mūsu šoferīši. Arī šajā svētku reizē ikviens bija laipni gaidīts draudzes namā uz sadraudzību, kur diakoni bija sarūpējuši īpašu svētku mielastu.

8.oktobrī draudzes nama otrā stāva zālē notika pirmais mūsu draudzes ‘Senioru vakars” draudzes visvecākajiem cilvēkiem. Arī šajā pasākumā nodrošinājām ar transportu visus braukt gribētājus. Vakaru apmeklēja 58 “seniori”, no kuriem daži nebija bijuši baznīcā pat vairākus gadus. Paldies Dievam, ka Viņš mums deva iespēju sarīkot šos svētkus. Kā jau teicu, šis bija pirmais tāda veida pasākums mūsu draudzē, un tādēļ ne viss bija tā, kā bija iecerēts. Bet no kļūdām jau mēs mācāmies. Ļoti pietrūka pieredzējušu un zinošu cilvēku ierosinājumi un padomi. Tie visi nāk tikai pēc tam… Mēs taču visi kopā veidojam draudzi, visi kopā esam Kristus Miesa un mums vienam otru ir jāatbalsta un jāpamāca. Baznīcā atrodas “Diakonijas kastīte”, kurā aicinām ielikt zīmītes ar jautājumiem un ierosinājumiem: gan par diakonijas darbu, gan par tēmām diakonijas veidotajam izdevumam “Diakonijas Vēstis”, gan par lekciju un cita veidu pasākumu organizēšanu. Šī kastīte baznīcā stāv jau no jūlija, bet līdz šim laikam neviens ierosinājums ne jautājums tur nav bijis. Vai tiešām viss ir kārtībā ar mūsu kalpošanu un ticības dzīvi? Katra draudzes locekļa atsaucība palīdzētu diakonijas kalpošanai nebūt vienveidīgai. Lai uzlabotu diakonijas darbu, ir svarīga arī diakonu izglītošana. Pašam darītājam ir jādzīvo un jāņem no tiem avotiem, kurus Dievs mums dod dievkalpojumos, Bībeles stundās, lūgšanās un citos draudzes pasākumos. Viens no tādiem ir lekciju kursi diakoniem. Šo kursu mērķis ir pilnveidot Diakonijas darbinieku izpratni un praktiskās zināšanas. Kursos ir aicināti diakoni, taču tajos var piedalīties ikviens draudzes loceklis. Iegūtās zināšanas taču tiek pielietotas draudzes augšanai, kalpošanai Dievam. Kārtējā lekcija notiks 19.novembrī plkst. 18.00 draudzes nama otrajā stāvā, lektore Liesma Pūre – Kuldīgas Diakonijas centra vadītāja. Liesma ir arī lektore Diakonijas centrā Rīgā un vada interesantas nodarbības diakonijas vadītāju kursos. Kā jau droši vien zināt, Latvijā notiek Diakonijas dienas. Šo dienu ietvarā 5.novembrī no plkst. 11.00 līdz 16.20 Konsistorijā notiks seminārs “Brīvprātīgo darbinieku vadīšana draudzē”. Vakarā plkst. 18.00 Rīgā Jēzus baznīcā notiks Diakonijas dienu dievkalpojums. Pēc dievkalpojuma Rīgas ev. Luterisko draudžu diakonijas vadītājiem tiks izsniegtas Diakonijas centra nozīmītes “Diakonijas darbinieks”. Savukārt vadītāji šīs nozīmītes izdalīs draudzēs saviem brīvprātīgajiem kalpotājiem. Mūsu draudzes kārtējā diakonu sapulce notiks 6.novembrī plkst. 10.00. Būsim priecīgi, ja šajā sestdienas rītā uz mūsu sapulci atnāktu arī tie draudzes locekļi, kuri nav vēl atraduši savu ceļu kalpošanā. Ja jūti aicinājumu, pievienojies mums! Mārtiņš Luters raksta: “Viss ir atkarīgs no debesīm, izņemot tikai vēlēšanos kalpot Dievam vai pašam sev.”

Diakonijas vad. Zaiga Ābele

Mums raksta

Mīļie diakonijas darbinieki!

Sirsnīgi pateicos par 8.oktobrī sarīkoto Senioru vakaru. Vakars bija ļoti jauks. Jūs visi ieguldījāt lielu darbu, gatavojot mums mielastu, sakārtojot telpas, dekorējot tās ar skaistiem ziedu pušķiem, īstiem mākslas darbiem. Sirsnīgs paldies mācītājam Zariņa kungam, kurš mūs visus prata saliedēt vienotā kolektīvā. Kolektīva vienotību radīja arī skaistā dziedātājas balss un jaukā klavieru spēlētāja. Sirsnīgs paldies busiņa šoferim, kurš seniorus nogādāja mājās – Purvciems – Pļavnieki. Pēc garāka laika mēs vēlētos vēl satikties.

Ar cieņu Arvīda Stripkāne

Liec strādāt, Kungs, dod žēlastības laiku,

Lai mani apgaismo Tavs zvaigžņu zelts.

Šī gada 8. oktobris mana gada gājuma cilvēkiem, Svētā Jāņa draudzes locekļiem, paliks neaizmirstamā atmiņā. Vispirms jau sirsnīgs uzaicinājums telefoniski, tad pagodinot ar rakstisku ielūgumu, kuru atverot redzu svēto Psalmu: „Jo Tava žēlastība stāv man acu priekšā, un es staigāju Tavā patiesībā”. Jau pārkāpjot draudzes nama slieksni mēs izjutām Dieva mīlestību un žēlastību, ko izstaroja ikviens, kas mūs sagaidīja ar laipniem vārdiem un smaidu. Vēlos pateikties cienījamam mācītājam Zariņam par šim gadījumam atbilstošiem Dieva vārdiem un dzejas rindām, mūs tuvinot un stiprinot ticībā un paļāvībā uz Kungu Dievu un Jēzu Kristu. Dziļu emocionālu aizkustinājumu sniedza kopīgi dziedātās dziesmas, teicot un slavējot Dievu, līdz ar profesionālas dziedātājas Dzintras piedalīšanos un viņas izpildītās solo dziesmas koncertmeistares Unas pavadījumā. Ar lielu mīlestību un gaumi bija klāti galdi ar bagātīgu cienastu, par to paldies Dievam un čaklajiem darba darītājiem – diakoniem un diakonijas vadītājai, vienmēr smaidošai, izpalīdzīgai un patiesas Dieva mīlestības apdvesmotai Zaigai Ābelei. Pateicoties šādiem pasākumiem mēs iepazīstam viens otru tuvāk, uzzinām par otra dzīves apstākļiem, un tad atklājas, ka varbūt turpat Tev kaimiņos kāds no mums dzīvo vientuļi, kāds, kuram sirsnīgs vārds varbūt ļoti noderīgs, kaut telefoniski izteikts. Sarunu laikā uzzināju, ka starp klātesošajiem neesmu vienīgā, kuras dzīvē bijis smags un grūts pārbaudījums – 16 gadi izsūtījumā Sibīrijā. Pateicoties Dieva lielajai mīlestībai un žēlastībai pret ikvienu, kas Viņa vārdam tic un to sargā, esmu atgriezusies Dzimtenē. Bez asarām acīs un patiesas līdzjūtības nespēju noklausīties vienu no klātesošajiem, viņa stāstu par milzu pārdzīvojumiem, saistītiem ar dzīvības briesmām, šajā mūsu tautas tik drūmajā dzīves laikposmā. Uzzinājām, ka represētā dzejnieka Leonīda Breikša daiļrades mantojumu kuplinās vēl viens viņa dzeju krājums, kas tiek gatavots izdošanai. Tikpat kā savā ģimenes lokā atrodoties, laiks, protams, pagāja ātri. Turklāt, visi vakara viesi tika nodrošināti ar transportu, lai ērti nokļūtu mājās. Uz ielas mūs sagaidīja drēgns rudenīgs lietus, bet tas nespēja izdzēst mūsu sirdīs to siltumu, ko bijām bagātīgi guvuši. Priecāsimies par to, jo, kas gan būtu mūsu dzīve, ja mēs neliecinātu par Jēzu Kristu, ja mēs, draudzes locekļi, nevarētu viens par otru aizlūgt, tādēļ izmantosim šo iespēju arī turpmāk un lūgsim Dievu mums visiem paildzināt šo žēlastības laiku. Vēlu visiem Dieva svētību, kā arī veselību un spēkus, pastāvot ticībā un kalpojot ik dienu mūsu Kungam.

Velta Zalcmane

Sirsnīga pēcpusdiena baznīcas draudzes namā

Šā gada 8.oktobrī baznīcas draudzes namā tika organizēta satikšanās vecāku gadu gājuma draudzes locekļiem. Tika atvesti arī tādi, kuri jau ilgāku laiku dievkalpojumu nevarēja apmeklēt savas veselības dēļ. Protams šiem ļaudīm divkāršs prieks. Viņiem bija iespēja dzirdēt mācītāja teiktos Dieva vārdus, dziedāt garīgas dziesmas un būt apmēram savu gadu gājuma sabiedrībā. Mīlestība un sirsnība valdīja visu vakaru, un tiešām bija jūtams Dieva tuvums. Gaumīgajā galdu klājumā un skaistajos, rudenīgajos ziedu pušķos bija jūtama liela sirsnība, tiešām – darbs Dievam par godu, par ražu, kuru Viņš mums devis. Nemākslota uzmanība un iejūtība valdīja viesu sagaidīšanā un pavadīšanā uz mājām, ko ļoti rūpīgi bija noorganizējusi diakonijas vadītāja Zaiga Ābele. Pasākumu ar Dieva Vārdu atklāja mācītājs Juris Zariņš. Jauko vakaru bagātināja Dzintras Blūmas sirsnīgi dziedātās dziesmas, ērģelnieces Unas profesionālais pavadījums, Ilonas iejūtīgi lasītā dzeja. Mārtiņš Bisters stāstīja par izsūtījumā pavadītajiem gadiem, no kuriem daļu viņš dzīvojis kopā ar dzejnieku Leonīdu Breikšu. Tur arī dzimuši daudzi Breikša dzejoļi, no kuriem, diemžēl, daudzi gājuši pazušanā. Mācītājs nolasīja Breikša dzejoli… Runāja kāda bijušā baznīcas permindera meita. Viņas stāsts par tēva kalpošanu un dzīvi lika mums atcerēties Bībelē teikto: “Dievs savus bērnus pavada līdz trešam, ceturtam augumam”. Arī mana ilggadīgā kalpošana liecina par Dieva klātbūtni manā ģimenē. Mūsu Tēvs, mūsu Dievs ir vienīgais, kurš vienmēr ir ar mums, arī pēc mums, ar mūsu bērniem. Uzticēsimies Dievam! Pagodināsim mūsu Tēvu! Slava Dievam! Ceru, ka izsaku daudzu cilvēku vēlēšanos, ja saku – sirsnīgs paldies, visām karstām sirdīm un prasmīgām rokām un uz redzēšanos.

Rasma

Mana liecība

Kad Dievs Sevi vēlas pagodināt.

Šogad Pļaujas svētki bija 3.oktobrī.Šī diena ilgi paliks manā atmiņā. No rīta kopā ar mammu Ausmu un draudzeni Lindu klājām galdu draudzes namā, lai visi kopā pēc dievkalpojuma varētu priecāties par šo svētku dienu un pagodināt Dievu. Kamēr cilvēki pulcējās draudzes namā, savu somiņu biju nolikusi uz krēsla netālu no izejas uz Jāņa sētu. Pēc mācītāja J.Zariņa uzrunas un lūgšanas, man galvā ienāca nepārprotama doma paskatīties, kur ir mana somiņa. Uz krēsla tās nebija. Ātri noreaģējusi uz situāciju, steidzos uz kanceleju, kur Iveta un viņas vīrs man palīdzēja sazvanīt un nobloķēt telefonu, bankas karti. Aprunājāmies ar mācītājiem Ingusu un Juri, ar Andreju, kurš mani ļoti labi saprata, jo pats nesen bija piedzīvojis līdzīgu situāciju. Apkārtējo cilvēku laipnība un iejūtība man ļoti lielā mērā palīdzēja mazināt sava zaudējuma izjūtu. Draudzes priekšnieks Andris ieteica izsaukt policiju. Ieradušies policisti aprakstīja notikušo un sastādīja pazudušo mantu sarakstu, kurā bez mobilā telefona, naudas maka, bankas kartes bija arī piezīmju grāmatiņa un dzīvokļa atslēgas. Dīvaini, bet prieks par iejūtīgo attieksmi no cilvēkiem visapkārt bija lielāks par manu zaudējuma izjūtu. Kad devos mājās, ienāca prātā doma lūgt par zagli, lai Dievs viņu pamāca un uzrunā, izmaina šī cilvēka sirdi. Nav iespējams pierādīt Dieva darbību, var tikai cerēt, ka tieši tāpēc pēc neilga laika man zvanīja mājas telefons. Runāja kāda sieviete vārdā Brigita Kaparkane, kura tieši šodien bija atnākusi uz mūsu baznīcu, lai uzdāvinātu kādu savu grāmatu Svētā Jāņa baznīcai. Viņa man pastāstīja, ka kāds zēns no viņas mājas vaicājis, vai viņa nepazīst mani un rādījis manu piezīmju grāmatiņu. Brigita to ir paņēmusi, atradusi telefonu sarakstā kādas manas paziņas telefonu, kura parasti svētdienās nemēdz būt mājās, un no viņas uzzināja kā mani sazvanīt. Teicu šai kundzei, ka somiņā bija arī citas svarīgas un mīļas lietas. Kamēr devos pakaļ atrastajam piezīmju blociņam, Brigita bija runājusi ar šo zēnu vēlreiz un jautājusi, vai neko vairāk viņš nav atradis, piemēram, atslēgas. Zēns pārjautājis par atslēgām un nevērīgi pacēlis tās no zemes un atdevis. Vēlāk izrādījās, ka zēns audzis nelabvēlīgā ģimenē, kur tēvs dzer, vardarbīgi izmanto, māte sēdējusi cietumā. Brigita viņam ir uzticības persona pateicoties viņas sunim, ar kuru kādreiz bērnībā zēns ir draudzējies. Parunājāmies arī ar zēna vecmāmiņu, kura par viņu rūpējas un izstāstījām, ka somiņa paņemta baznīcā. Vecmāmiņa gan mums apgalvoja, ka viņas mazdēls bijis kopā ar viņu, un abi nesen esot atbraukuši no Ziepniekkalna, un tad mazdēls esot atradis dažādas lietas, pats tagad mājās neesot. Lai nu kā tas arī bija, pateicu vecmāmiņai nodot mazdēlam paldies, ka viņš ir vēlējies atrastās mantas atgriezt.

Šis notikums manī izraisīja dažas pārdomas:

1.Cik labi izjust savu brāļu un māsu Kristū sirsnīgo un līdzjūtīgo atbalstu, izjust, ka visi esam viena miesa Kristū.

2. Vai mēs patiesi un vienmēr apzināmies, ka mūsu lūgšanām- aizlūgšanām ir liels spēks.

3. Vai tas nebūtu svētīgāk, ja mēs savu vienotību izjustu biežāk, ne tikai atgadoties kādam negadījumam, bet atrodot vairāk laika viens otram arī ikdienā.

4. Vai ticam pietiekoši stipri tam, ka varam ar lūgšanām mainīt sociālos apstākļus mūsu zemē, kas grauj citos pašcieņu, degradē cilvēku.

5. Vai ir iespējams arī mums ar savām lūgšanām un savu izturēšanos mainīt kriminālo situāciju, katram uzņemties zināmu atbildību par Latvijas garīgo atmodu.

Ar šo gadījumu Dievs tiešām ir Sevi pagodinājis un devis arī mums iespēju Viņu pagodināt.

Paldies Kungs, ka Tu uzrunā cilvēku sirdis, tuvini mūs Savā mīlestībā un ieliec mūs situācijās, kurās mēs varam Tevi pagodināt, tādā veidā palīdzot mums augt Tavā līdzībā, nepārprotami uzrādot mūsu trūkumus un paverot jaunas pilnveidošanās un garīgās izaugsmes iespējas! Slava un gods Tev Kungs Jēzu Kristu! Āmen!

Dace Jansone

Neatmaksājiet nevienam ļaunu ar ļaunu, domājiet par to, ka varat labu darīt visiem cilvēkiem. Ja iespējams, cik tas no jums atkarīgs, turiet mieru ar visiem cilvēkiem. Neatriebieties paši, mīļie, bet atstājiet vietu Dieva dusmībai, jo ir rakstīts: Man pieder atriebšana, Es atmaksāšu, saka tas Kungs.

Pāvila vēst. romiešiem 12:17-19

Ak, Kungs, kas ir cilvēks, ka Tu viņu piemini?

Un cilvēka bērns, ka Tu viņu ievēro? Ps. 144:3

Lūgšana

Kungs, palīdzi pārvaldīt man uzticēto laiku un māci to gudri izmantot. Katrs Tavs Vārds nes svētību un stiprinājumu. Dod, ka arī maniem vārdiem būtu vērtība un tie nebūtu tukši. Kungs, palīdzi man valdīt pār manām emocijām, lai dusmās, bēdās vai priekos es Tev nedarītu kaunu un neapvainotu citus.Pārbaudi manu sirdi, Kungs, vai tajā nekurn rūgtums uz kādu.Kungs, ņem līdzi Savā krusta nāvē manu patmīlību, manu garastāvokli, manu dvēseles saltumu.Dievs, palīdzi man priecāties par otra panākumiem nevis skaust par tiem. Paņemno manis tālu prom skaudību, nenovīdību, ikvienu ļaunu vārdu un domu. Viss, ko es daru, arī to, ko runāju, lai ir Tev, Kungs, par godu un pateicību. Dievs, dari mani tādu, caur kuru cilvēki varētu ieraudzīt, cik Tu esi labs – ne lai mani godātu, bet, lai arī viņi gribētu Tev tuvoties! Ar Savu Garu iededzini manā sirdī mīlestību, Kungs, dari mani Sev līdzīgu! Āmen.