KĀDĒĻ ES GRIBU IESVĒTĪTIES 

Diezgan ilgu laiku esmu dzīvojis, nekontaktējoties ar Dievu, nebiju Viņu ielaidis savā dzīvē vai griezies pie Viņa savās domās, vai vēlējies, lai Viņš vadītu manu dzīvi pēc Sava prāta.

Bet ar laiku, cilvēkam kļūstot pieaugušākam un cenšoties izprast sevi un citus, nākas vilties savos iepriekš maldīgajos uzskatos par dzīves patiesajām vērtībām. Mana dzīve nonāca stadijā, kad viss, kam es tiku sekojis, ko biju uzskatījis par labu esam, vienā brīdī pilnīgi zaudēja savu jēgu.

Es regulāri satikos ar cilvēkiem, kas dzīvoja savu dzīvi paši sev un savu ideālu vadīti. Viņi bija garīgi tukši un savā būtībā nelaimīgi, lai gan žēlošanās nebija viņiem piemītoša īpašība.

Man bija grūti dzīvot, kā dzīvo liels vairums ļaužu, man tas pēkšņi kļuva pretīgi un nepanesami, es savā dzīvē nekad īstenībā nebiju vēlējies tāds būt. Visur apkārt, kur vien neskaties, atradās kāds, kurš labprāt sev par labu izmantoja cita nelaimi, lētticīgo apkrāpšana tika uzskatīta par īpašu mākslu, par izklaidi noderēja viss, kas sniedz nepastarpinātu baudu un cilvēks nonāk atkarībā pats no savām iegribām, tās diktē viņa uzvedību un galu galā viņš pats sāk apzināties, kur tas novedīs viņu, bet ir kļuvis pārāk vājš, lai spētu pretoties.

Es prasīju mācītājiem, kas pietrūkst cilvēkam, kurš cenšas savā dzīvē darīt visu labo, seko savai sirdsapziņai un mīl savus tuvākos, un palīdz citiem, un vēlas būt saskaņā pats ar sevi? Atbilde mani izbrīnīja, lai gan savā sirdī es to jau zināju – cilvēkam pietrūkst Jēzus Kristus.

Cilvēks ir vājš un, lai kā viņš censtos vadīties savā ceļā no visa labā , viņš ātri zaudē spēku un tad ejamais ceļš liekas grūts, bezjēdzīgs un nepanesams, jo ir taču cits vieglāks, platāks un vilinošāks ceļš. Ja cilvēkam nav ticības, tad viņš viegli var krist par upuri kārdinājumam un sekot māņu labumam.

Es jūtu, ka man ir nepieciešams spēks, lai staigātu pareizus ceļus un ietu uz savu mērķi dzīvē. Man ir nepieciešama Jēzus vadība un paļaušanās Viņam. Es vēlos: mācīties, sekot Jēzus pēdās un pareizi kalpot Dievam, ko es varu darīt tikai baznīcā, draudzē, līdzās citiem kristiešiem. Vēlos stiprināt savu ticību un saņemt Dieva žēlastību, un gūt spēku savai turpmākajai dzīvei.