Mūsu draudze laidusi klajā otro CD “Mūzika Jāņabaznīcā” 

Izdots jauns skaņu ieraksts

Rīgas Svētā Jāņa draudze laidusi klajā otro mūzikas ierakstu disku (CD) Ērģeļmūzika Jāņa baznīcā. Pirmais disks Dievs dziesma man tika ierakstīts 2006.gadā un tajā tika iekļautas Sv. Jāņa draudzes kora izpildītas dziesmas un solistu sniegums.

Otrajā ierakstā būs klausāma tikai ērģeļmūzika, kuru izpilda ērģelnieki Ilze Reine un Aigars Reinis.

Pirmā tikšanās ar ierakstos dzirdamo mūziku jau šo sestdien, 4.jūlijā 17.00, kad ierastajā Sestdienas mūzikas koncertā tiks izpildīta daļa no no jaunā CD skaņdarbiem. Draudzes priekšā ērģeļmūzika tiks sniegta pēc svētdienas dievkalpojuma 5.jūlijā.

Ilze Reine ir Rīgas Sv. Jāņa baznīcas ērģelniece un draudzes kora diriģente kopš 1996. gada. Ērģeļspēli studējusi J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (bakalaura grāds 1997. gadā, maģistrantūra absolvēta 1999. gadā) un Baznīcas Mūzikas augstskolā Herfordā (Vācija). Zināšanas papildinājusi J. Laukvika, H. Fogela, E. Koimana, B. van Ostena meistarklasēs

Paralēli darbam Rīgas Sv. Jāņa draudzē strādā par ērģeļspēles pedagogu LELB Lutera akadēmijas mūzikas nodaļā.

Uzstājusies ar koncertprogrammām Latvijā, Vācijā, Ungārijā, Zviedrijā, Francijā. Līdztekus ērģeļu solo programmām sadarbojas ar solistiem un Latvijas profesionālajiem kolektīviem – Latvijas Radio kori, VAK Latvija. Piedalās baroka mūzikas atskaņojumos orķestra Sinfonietta Rīga basso continuo grupā.

Aigars Reinis mācījies Jelgavas Mūzikas koledžas ērģeļspēles un kordiriģēšanas klasēs, ērģeļspēli studējis J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie prof. T. Dekšņa, ieguvis maģistra grādu 2001. gadā.

Papildinājis zināšanas pie prof. L. Lomana, H. Hellstena, H. Ū. Eriksona, kā arī Uplandes (Zviedrija) Starptautiskajā ērģeļu akadēmijā. Ar panākumiem piedalījies Starptautiskajā ērģelnieku konkursā Lahti (Somija), Erfurtē (Vācija). Sniedzis koncertus Vācijā, Čehijā, Polijā, Francijā, Norvēģijā, Zviedrijā, regulāri uzstājas Rīgas Domā un citur Latvijā.

Līdz 2006. gadam A. Reinis bijis diriģents un ērģelnieks Jelgavas Sv. Annas draudzē. Tagad ir diriģents Latvijas Bankas jauktajā korī un Latvijas Radio kora mākslinieks, kā arī darbojas mūzikas projektos Rīgas Sv. Jāņa baznīcā.

Šajā ierakstā satiekas tuvais un tālais, pazīstamais un vēl varbūt neatklātais – ziemeļvācu baroka laika mūzika un latviešu komponistu darbi.

Mūzikā – gluži kā dzīvē – viss mijās un mainās: J.S. Baha Prelūdija un fūga D dur jauneklīgi priecājas, G. Bēma Ach wie nichtig stāstījums rimti atgādina, cik dzīves dienas ātri gaist. Arī latviešu komponistu devums, ko vienu no otra šķir turpat simt gadu laika nogrieznis, ir daudzveidīgs un bagāts. Alfrēds Kalniņš, Latvijas nacionālās ērģeļmūzikas meistars, pārstāvēts ar savu pirmo kompozīciju ērģelēm – enerģisko un krāsaino Fantāziju (1901-02) un brāzmaino Agitato (1938). Romantisma lirikas pērle ir E. Dārziņa Melanholiskais valsis (1904), kas oriģinālā rakstīts simfoniskajam orķestrim. Ērģeļu versiju veidojis A. Reinis.

Mūsu laikabiedra Aivara Kalēja spožā, virtuozā Tokāta par korāli „Gods Dievam” (1995) krasi kontrastē ar Lūgšanas (2001) pazemību un izmisīgo ilgošanos. Kā atelpa no laika skrējiena – askētiskā R. Dubras meditācija ērģelēm, kas veltīta ērģelniecei Ilzei Reinei – Dievmātes skatiena pieskāriens.

Tālais un tuvais, senais un jaunais – ceram Jūs ieinteresēt ar CD Ērģeļmūzika Jāņa baznīcā.

(Publikācijā izmantots teksts no jaunā CD izdevuma)