Kas Tev ir vissvarīgākais, kas pirmais ienāk prātā? (ilgi nedomā, kas pirmais ienāca prātā kā atbilde)
- Sieva un bērni (36%, 16 balsis)
- Trīsvienīgais Dievs (24%, 11 balsis)
- Vecāki un radi (16%, 7 balsis)
- Tava dzīve, Tu pats, Tava pieredze, uzskati (11%, 5 balsis)
- Valsts, tauta, sabiedrība, kurā Tu atrodies (7%, 3 balsis)
- Cits variants, kuru es aprakstu komentāros (4%, 2 balsis)
- Neteikšu (2%, 1 balsis)
- Mājdzīvnieks (0%, 0 balsis)
- Mācītājs un viņa svētrunas (0%, 0 balsis)
- Baznīca un visi pasākumi, kas ar to saistīti (0%, 0 balsis)
Balsotāju skaits: 45
Loading ...
Ja jautājums tiktu uzdots citā mājaslapā, tad atbilde visticamāk būtu cita, baznīcas mājaslapā tas noteikti ir un paliek Trīsvienīgais DIEVS !
Jēzus,,,visu cilvēku mīļotajs,,,,,
Man vissvarīgākais ir ģimene. Protams, arī Dieviņš. Un visdīvaināk, ka pat atbildi “Tu pats” pat neiedomājos.
P.S.
)
Man ļoti patīk Jura komentārs par bērniņu
-L.
Ģimene
Man personigi uz so jautajumu ir gruti atbildet, un kur nu vel uzreiz.
Lieta tāda, ka zinu ka pirmā vietā Jābūt Trīsvienīgam Dievam,Tad ģimenei, draugiem, tad Kalpošanai, Tad Darbam. Bet lai sabalansētu visu ir ko pasvīst nezinu vai man tas izdodas es tiecos pie Dieva un ceru, ka tad arī Dievs pats manī dzīvodams un vadot manu dzīvi lietas sakārtos.
KdbK ><>Kristus draugs brālis Kristū<><
Drošība
Esmu jau agrāk nobalsojus, tāpēc šis patiešām ir tikai komentārs un nav pieskaitāms pie balsīm. Manā gadījumā ir tā – lai par ko es arī šajā konkrētajā aptaujā nebūtu balsojusi, es nevaru nošķirt savu atbildi no atbildes – Trīsvienīgais Dievs. Viņš nāk līdzi visos pieminētajos atbilžu variantos. Nu varbūt, izņemot mājdzīvnieku, jo man tāda nav un es nezinu, kā būtu, ja būtu.
šitie sarkastiskie mūsdienu cilvēki!!
Vai, vai! Tūlīt sākšu domāt par mācītāju un svētrunām!!
jā, tā ir viena no galvenajām cīņām kristieša dzīvē, mācītāja runas laikā nedomāt par kaut ko citu, bet par tematu…
Nu tas jau pastarpināti – domājot par ģimeni, klausās mācītāja runu. Līdzīgi ar pārējiem, ja nevērsīs uzmanību uz Dievu, Rakstiem utt., tad jau ģimenei ar grūti ies.
When a heart is broken there is nothing to break
Nu tā sanāk. bet tomēr šie 20 cilvēki, kam ģimene vien prātā, ir nākuši un laikam tak gandrīz katru dienu, baznīcas mājas lapā un kaut ko lasījuši domājuši un pat atbildējuši uz aptaujas jautājumiem.
Bet tā ka neviens par mācītāju un viņa svētrunām nedomā, tad es arī par viņu nedomāšu.
tātad, lielais secinājums – latviec ir ģimenes cilvēks, visu laiku patur prātā ģimeni! Mācītājs un visas viņa svētrunas, baznīca un mājdzīvnieki nevienu neinteresē – vismaz domas par šiem nevienam nav prātā…
dažs aizdomājies par vecākiem, dažs par valsti/tautu, kāds visu laiku(vai varbūt tieši tāpēc, ka iegājis draudzes mājaslapā) par Dievu domā.
Bet par valdību: nu nekad tā nebūs laba… Pirmo ķēniņu soģa vietā iecēla gan, bet vai tad nebrīdināja, ka pēc tam nav ko žēloties par ķēniņa patvaļu? Jo cilvēka vara nekad nebūs tā labākā…
Liek aizdomāties ši aptauja. lai cik ļoti gribētu viens no tiem 2 (šobrīd), kuri atbild, ka Trīsvienīgais Dievs, es tā vēl neesmu. Ja pavisam godīgi – vēl arvien mana visuma centrā esmu es un tam apkārt ar dažādu piesaisti viss pārējais. Un kāpēc tā ir…. Lūk, paldies par tēmu pārdomām!
Nu ja, un Latvijas tauta jau 90 gadus cīnās un nekādi nevar dabut sev valdību pa prātam!
:d
P.S. Laikam tā cipari piegriezušies, ka neviens nesaredzēja manu saspēli ar Jaanu – viņai valstij 80 gadu man tautai 90…!
Valsts un tauta ,protams , atšķirīgas lietas. Tikai neaizmirstiet, ka valsts un valdība nav viens un tas pats. Mēs svinēsim Latvijas valsts 90.gadadienu nevis Latvijas valdības
P.s.Kļūda labota, protams 90.gadadienu
jā to “sieva un bērni” es diskriminējoši uzrakstīju…
te tas arī ir domāts, ko tu domā, kas tev ir vissvarīgākais, tas, kas tev patiesībā ir, to tu vēl vari nezināt, tas normāli, to mēs laikam neviens nezinam.
valsc un tauta protams ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas, bet par vienu tematu, proti, sociālismu, tb daudzu cilvēku kopums, daudzcilvēku vadības sistēma vai kautkas uz to pusi.
Jūs taču saprotat, ka te netiek meklēta pareizā atbilde, šeit tiek runāts par to, ko es pašreiz domāju, kādā savā dzīves ceļa posmā esmu! Kad bērniņš rokās, tad visas domas pie viņa, un tad arī mute saka: Paldies, Dievs par šito 5 kg dāvanu, ko Tu man devi, bet domas visas vienalga pie bērniņa- vai paēdis, vai slapjš …
Uzskatu, ka esmu vēl izziņas procesā un puslīdz jānoformulē sevi, pie tam – man nav nedz sievas
, nedz bērnu… Lai gan to grūti izkristalizēt, jo vienreiz liekas, ka šis ir tas svarīgākais, otreiz atkal tas. Var jau arī sevi maldināt, uzliekot vēlamo par esošo.
Dažs mani kritizēs, ka man, neprecētai, vecāki nav vissvarīgākie.. laikam nepateicīga esmu.
Valsts, tauta – šos laikam jāatdala: valsts ir bizness, kuram sevi nevēlos pieskaitīt, bet ar tautību lepojos, taču šos abus apvienot ir cīņa ar vējdzirnavām.
Dievs 1. vietā – uz to es tiecos.
When a heart is broken there is nothing to break
Es negribētu teikt, ka sakot man svarīgākā ir ģimene, tiek pretnostatīts Trīsvienīgais Dievs. Vienkārši, tas ir rezultāts Dieva darbībai. Kā jūs to saprotat? Kapēc tā atbildējāt?