Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis? 

2 Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis? Tu esi tik tālu no manis ar Savu palīdzību un nedzirdi manu saucienu vārdus!
3 Es saucu dienā, bet Tu man neatbildi, un arī naktī, bet neatrodu mieru!
4 Un taču Tu esi svēts, Tavs goda krēsls stāv pāri Israēla slavas dziesmām.
5 Uz Tevi cerēja mūsu tēvi, viņi cerēja, un Tu viņus izglābi

6Tevi viņi piesauca un tapa atpestīti, uz Tevi viņi cerēja un nepalika kaunā. Ps.22:2-6

22.psalma vārdus saka cilvēks, kurš piedzīvo ļaunuma, grēka un nāves visbaisākos dziļumus. Tā ir sajūta – Dievs mani ir atstājis. Mēs pazīstam šo sajūtu un pazīstam arī jautājumu, kas laužas pāri mūsu lūpām: kāpēc, Dievs? Atbildes nav. Jo, tiešām, atbildes nav. Jo, patiešām , atbildes nav. Taču ir atbilde tevī. Paskaidrojumi nepalīdzēs. Neprasi kāpēc, par ko, par kādiem grēkiem… Bet uzlūko Dievu, ceri uz Viņu, piesauc Viņu, un tava dzīve mainīsies. Tu saņemsi spēku pārdzīvot ciešanas, nepalikt kapā, jo Dievs ir tuvu. Tavi jautājumi, cilvēk, skan tā, it kā tu būtu tālu prom. Bet Dievs ir tev līdzās, ir tikai jāpievēršas Viņam. Viņš ir tuvu, tikai tu vēl nespēj uzticēties… Neprasi kāpēc. Bet gan: ko lai es tagad daru? Seko man! Nāc man līdzi! Iesim kopā! Ārā no nāves – dzīvībā, ārā no sāpēm – dziedināšanā, ārā no grēka – Dieva valstībā. Skat, jau eņģelis veļ akmeni.

Šodien tu vēl esi pazudis, taču ne atstāts. Tu esi aizmaldījies, taču tevi jau meklē. Dievs sūta savu Dēlu, lai tevi atrastu un vestu mājās. Uzticies Viņam, un tu kļūsi par uzvarētāju. Tu pacelsi galvu un dzīvosi, jo Viņš dzīvo.

Mācītājs L. Rozentāls no  „Lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību” 2007.g.