Tieši tā, cilvēks ar konkludentām darbībām parāda, ka dalību draudzē tas neuzskata par nepieciešamu un uzliktos pienākumus (noteikumus) par sev saistošiem. Nav vērts lietvedībā turēt “mirušās dvēseles”, kā tādas personas dēvēja mans vidusskolas kora skolotājs.

Vai varbūt viss ir vienkāršāk – cilvēks neliekas ne zinis, ne par sevi, ne savu draudzi un nevis kāds viņu slēdz, bet viņš vienkārši no draudzes pienākumiem, kaut vai no sakramentu lietošanas un Dieva vārda klausīšanās, atpūšas..

LELB Satversme saka:
18. Draudzes locekļu pienākumi ir: dzīvot kristīgu dzīvi, apmeklēt draudzes dievkalpojumu un lietot svētos sakramentus, ievērot draudzes kārtību un izpildīt Baznīcas noteikumus… neatteikties no amata… lūgt kristīt un kristīgi audzināt savus bērnus.
20. Dieva noliedzējus, Dieva Vārda, sakramentu un savas Baznīcas zaimotājus un nicinātājus, kā arī personas, kas dzīvo kristīgai draudzei piedauzīgu, netikumisku vai noziedzīgu dzīvi un pēc pamācības nelabojas, var no draudzes un Baznīcas izslēgt, kamēr tās nožēlo un labojas. Par ikkatru izslēgšanu un izslēgtā atpakaļ uzņemšanu jāpaziņo Baznīcas Konsistorijai. Izslēgtie var mēneša laikā padomes lēmumu pārsūdzēt.

..tie, kas nenāk pie vakarēdiena un nepilda draudzes noteikumus, uzskatāmi kā izstājušies..

Desmitās tiesas gadījumā lielā mērā lai darbojas draudzes locekļa sirdsapziņa. Šī institūta saturu izskaidro mācītājs, bet izpildīt vai neizpildīt – spriež katrs pats.