http://iepriekseja.janabaznica.lv/m-luters-pavila-vestules-galatiesiem-skaidrojums/ Žēlastība jums un miers, no DIEVA mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus Mon, 24 Dec 2018 06:17:41 +0200 hourly 1 http://wordpress.org/?v=3.0.4 http://iepriekseja.janabaznica.lv/m-luters-pavila-vestules-galatiesiem-skaidrojums/comment-page-1/#comment-29068 jaana Sun, 27 Nov 2011 17:38:49 +0000 http://www.janabaznica.lv/?p=10582#comment-29068 “Vēstule galatiešiem ir mana vēstulīte, ar kuru esmu salaulājies, tā ir mana Kate fon Bora.”1 Tik mīļi Luters runā par Vēstuli galatiešiem, par kuru pirmoreiz viņš noturēja priekšlasījumus 1516.–1517. gadā un otro reizi – no 1531. Gada 2. jūlija līdz 12. decembrim. No Lutera skolnieku Vitenbergas mācītāja un profesora Kaspara Krucigera (Caspar Cruciger, 1504–1548) un Vitenbergas mācītāja Georga Rorera (Georg Rörer) pierakstiem tapa šis otrais jeb “Lielais galatiešu priekšlasījums”, kas pirmoreiz tika publicēts Vitenbergā 1535.gadā… Lutera akadēmisko lekciju lasītāji noteikti pamanīs, ka stila un satura ziņā šīs lekcijas nemaz neatšķiras no Lutera sprediķiem. Tās būs saprotamas ne tikai teologiem, bet arī lajiem. Gan sprediķos, gan arī lekcijās lasītājs tiek tieši uzrunāts, tāpat kā klausītājs. Tam ir dziļāks pamatojums: Luters šādi runā, ievērodams to, ka Svēto Rakstu vārdā pats Dievs ne tikai uzrunā cilvēku, bet arī darbojas viņā – tas notiek ticībā un ar ticību. Dieva vārds Svētajos Rakstos ir nevis kāds teksts, kas saglabājies no senākiem laikiem, bet pavisam tieša Dieva uzruna – Bauslībā un Evaņģēlijā, tiesā un žēlastībā. Šī norise, šis Dieva darbs ir ne tikai aprakstāms, bet tas notiek ar sludinātāja starpniecību klausītāju un lasītāju sirdīs. Te jautājums par izpratni un piekrišanu parāda Dieva darbību un reizē ir jautājums par paklausību un nepaklausību, iespējams, arī par nocietināšanos un noliegumu No Dr. R.Slenskas priekšvārda grāmatai. Ar Dieva palīgu pacentīšos Adventa laikā dod fragmentāru ieskatu šajā Lutera darbā .Lasīsim un pārdomāsim kopā ar Luteru "Pāvila vēstuli galatiešiem." “Vēstule galatiešiem ir mana vēstulīte, ar kuru esmu salaulājies, tā ir mana Kate fon Bora.”1 Tik mīļi Luters runā par Vēstuli galatiešiem, par kuru pirmoreiz viņš noturēja priekšlasījumus 1516.–1517. gadā un otro reizi – no 1531. Gada 2. jūlija līdz 12. decembrim. No Lutera skolnieku Vitenbergas mācītāja un profesora Kaspara Krucigera (Caspar Cruciger, 1504–1548) un Vitenbergas mācītāja Georga Rorera (Georg Rörer) pierakstiem tapa šis otrais jeb “Lielais
galatiešu priekšlasījums”, kas pirmoreiz tika publicēts Vitenbergā 1535.gadā…
Lutera akadēmisko lekciju lasītāji noteikti pamanīs, ka stila un satura ziņā šīs lekcijas nemaz neatšķiras no Lutera sprediķiem. Tās būs saprotamas ne tikai teologiem, bet arī lajiem. Gan sprediķos, gan arī lekcijās lasītājs tiek tieši uzrunāts, tāpat kā klausītājs. Tam ir dziļāks pamatojums: Luters šādi runā, ievērodams to, ka Svēto Rakstu vārdā pats Dievs ne tikai uzrunā cilvēku, bet arī darbojas viņā – tas notiek ticībā un ar ticību. Dieva vārds Svētajos Rakstos ir nevis kāds teksts, kas saglabājies no senākiem laikiem, bet pavisam tieša Dieva uzruna – Bauslībā un Evaņģēlijā, tiesā un žēlastībā. Šī norise, šis Dieva darbs ir ne tikai aprakstāms, bet tas notiek ar sludinātāja starpniecību klausītāju un lasītāju sirdīs. Te jautājums par izpratni un piekrišanu parāda Dieva darbību un reizē ir jautājums par paklausību un nepaklausību, iespējams, arī par nocietināšanos un noliegumu
No Dr. R.Slenskas priekšvārda grāmatai.
Ar Dieva palīgu pacentīšos Adventa laikā dod fragmentāru ieskatu šajā Lutera darbā .Lasīsim un pārdomāsim kopā ar Luteru “Pāvila vēstuli galatiešiem.”

]]>