Komentāri iekš: Augsburgas ticības apliecība http://iepriekseja.janabaznica.lv Žēlastība jums un miers, no DIEVA mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus Mon, 24 Dec 2018 06:17:41 +0200 hourly 1 http://wordpress.org/?v=3.0.4 No: jaana http://iepriekseja.janabaznica.lv/luters/augsburgas-ticibas-aplieciba/comment-page-1/#comment-26238 jaana Wed, 16 Jan 2008 17:59:45 +0000 http://www.janabaznica.lv/?page_id=4225#comment-26238 „Ticības apliecības nav individuālo teoloģisko uzskatu izklāsts; tie ir doktrīnu formulējumi, kuri līdz pat pašam niecīgākajam sīkumam ir izprotami tieši kā šie Baznīcai uzticēto Rakstu skaidrojumi, tai dotie līdz ar pasludināšanas uzdevumu. Ticības apliecības primārajā nozīmē ir Rakstu ekspozīcija, konkrētāk, visu rakstu apkopojums, liecība par Rakstu būtību, liecība par glābjošo Evaņģēliju. Balstoties uz visu Rakstu pamata, Ticības apliecības mērķis ir apkopot Rakstu pasludinājumu daudzumu doktrinālos artikulos, kas vērsti pret attiecīgā laika maldiem un domāti patiesā pasludinājuma pasargāšanai toreiz un turpmākā laikā. Taču Rakstu interpretāciju, kurā viens atsevišķs Baznīcas loceklis nostājas pret viltus mācībām, vēl nevar saukt par Ticības apliecību. Tikmēr, kamēr Ticības apliecības tiek uzskatītas par Melanhtona vai Lutera tekstiem līdz ar citiem Melanhtona vai Lutera sacerējumiem, tās vēl nav nosaucamas par Ticības apliecībām. Tieši Ticības apliecībās Rakstus interpretē nevis indivīds, bet gan Baznīca. Pat ja Ticības apliecības autors ir Melanhtons vai Luters, tās vairs nepieder šiem atsevišķiem Baznīcas locekļiem. Gluži pretēji, par tām atbildību uzņēmusies Baznīca. Tagad tās ir goda upuris, kuru sniedz visa ticīgo draudze, līdz ar to slavēdama Dieva žēlastību kopīgā grēku nožēlā un kopīgā ticībā.” – Ed. Šlinks ( Edmund Schlink) Šo tekstu izlasīju Dž.A.O. Proisa grāmatā „Otrais Mārtiņš” , grāmatā par Mārtiņu Heimnicu , vienu no <i>Konkordijas formulas</i>. autoriem. Šīs grāmatas un mūsu diskusijas par apzagto luterismu ietekmē sameklēju <i>Vienprātības grāmatu.</i> Lasīt vai nelasīt <i>Vienprātības grāmatu</i> ir katra luterāņa brīva izvēle, tikai „kur vien luterāņi ir vienprātīgi apliecinājuši <i>Vienprātības grāmatā</i> noteikto Bībeles mācības saturu un baznīcas dzīvi organizējuši pēc tās, tur luterāņu baznīcas ir bijušas patiesi stipras un varenas” „Tā Kunga 1530.g. 25. jūnijs, plkst. 15, Augsburgas sanāksme… Luterāņu pārstāvim, lajam kancleram Baijeram, iznākot priekšā un iesākot lasīt Augsburgas ticības apliecību , visa luterāņu puse piecēlās , lai divas stuindas, plecu pie pleca stāvot , līdzi liecinātu par savu ticību. Vēsturiski šī diena tiek uzskatīta par evaņģēliski luteriskās baznīcas dzimšanas dienu, bet būtībā tā bija daudz kas vairāk – visas kristīgās Baznīcas atdzimšanas diena” Māc.Guntis Kalme „Ticības apliecības nav individuālo teoloģisko uzskatu izklāsts; tie ir doktrīnu formulējumi, kuri līdz pat pašam niecīgākajam sīkumam ir izprotami tieši kā šie Baznīcai uzticēto Rakstu skaidrojumi, tai dotie līdz ar pasludināšanas uzdevumu. Ticības apliecības primārajā nozīmē ir Rakstu ekspozīcija, konkrētāk, visu rakstu apkopojums, liecība par Rakstu būtību, liecība par glābjošo Evaņģēliju. Balstoties uz visu Rakstu pamata, Ticības apliecības mērķis ir apkopot Rakstu pasludinājumu daudzumu doktrinālos artikulos, kas vērsti pret attiecīgā laika maldiem un domāti patiesā pasludinājuma pasargāšanai toreiz un turpmākā laikā.
Taču Rakstu interpretāciju, kurā viens atsevišķs Baznīcas loceklis nostājas pret viltus mācībām, vēl nevar saukt par Ticības apliecību. Tikmēr, kamēr Ticības apliecības tiek uzskatītas par Melanhtona vai Lutera tekstiem līdz ar citiem Melanhtona vai Lutera sacerējumiem, tās vēl nav nosaucamas par Ticības apliecībām. Tieši Ticības apliecībās Rakstus interpretē nevis indivīds, bet gan Baznīca. Pat ja Ticības apliecības autors ir Melanhtons vai Luters, tās vairs nepieder šiem atsevišķiem Baznīcas locekļiem. Gluži pretēji, par tām atbildību uzņēmusies Baznīca. Tagad tās ir goda upuris, kuru sniedz visa ticīgo draudze, līdz ar to slavēdama Dieva žēlastību kopīgā grēku nožēlā un kopīgā ticībā.” – Ed. Šlinks ( Edmund Schlink)

Šo tekstu izlasīju Dž.A.O. Proisa grāmatā „Otrais Mārtiņš” , grāmatā par Mārtiņu Heimnicu , vienu no Konkordijas formulas. autoriem. Šīs grāmatas un mūsu diskusijas par apzagto luterismu ietekmē sameklēju Vienprātības grāmatu. Lasīt vai nelasīt Vienprātības grāmatu ir katra luterāņa brīva izvēle, tikai „kur vien luterāņi ir vienprātīgi apliecinājuši Vienprātības grāmatā noteikto Bībeles mācības saturu un baznīcas dzīvi organizējuši pēc tās, tur luterāņu baznīcas ir bijušas patiesi stipras un varenas”

„Tā Kunga 1530.g. 25. jūnijs, plkst. 15, Augsburgas sanāksme…
Luterāņu pārstāvim, lajam kancleram Baijeram, iznākot priekšā un iesākot lasīt Augsburgas ticības apliecību , visa luterāņu puse piecēlās , lai divas stuindas, plecu pie pleca stāvot , līdzi liecinātu par savu ticību.
Vēsturiski šī diena tiek uzskatīta par evaņģēliski luteriskās baznīcas dzimšanas dienu, bet būtībā tā bija daudz kas vairāk – visas kristīgās Baznīcas atdzimšanas diena” Māc.Guntis Kalme

]]>