Un 16 gadi jau vēl nav īpaši ilgs laiks- kas gan tas ir pret ilgiem neatkarības gadiem citās valstīs, kur tāpat ir problēmas ar “starptautisko” valodu ietekmi.

Saprotams ir viens- normālā situācijā citu tautību cilvēki ciena tās valsts valodu, kurā viņi dzīvo. Bet nu -ir cilvēki, kuri to īsti laikam nekad nesapratīs.

Mēs maza tauta- tas laikam par maniem tekstiem…Tas atkal tāds vispārīgs secinājums un stereotips- katrs, kurš skaļi ko nekliedz ir tāds un tāds…Interesanti, ka arī jūdi laikā ap Kristus dzimšanu laikam visai labi prata un runāja citās valodās- aramiešu, sengrieķu valodas “dialektos”-viņiem svarīgākais bija kaut kādā mērā savu ticību saglabāt-cilvēki okupācijas apstākļos pielāgojas situācijai un pārmest viņiem , protams, var, ka viņi tādi gļēvi un visādi citādi slikti…bet uz šīs zemes jau laikam ideālas situācijas un miera nebūs. Vienmēr kāds ir mazs un vēlas būt liels un varens, cits jau tāds ir un vēlas būt vēl varenāks.

When a heart is broken there is nothing to break

Tas ko vēlējos teikt- tad jāanalizē visas situācijas, kurās dažādās valodās tiek pateikts kas ne visai labs par latviešiem, jo kādu visai riebīgu un sliktu domu par Latviju un latviešiem var pateikt arī latviski. Jā, var speciālu uzmanību pievērst krievu valodai…bet tad tās ir vienkārši emocijas, ne situācijas izvērtējums.

Kāpēc uzreiz naidīga attieksme? dbfff – kā, Tavuprāt, varētu šo visu pateikt tā, lai nešķistu naidīgi?

Maarts ir ieskicējis dažas sabiedrībā sakatāmākās nianses, kas liecina par krievu necieņu pret Latviju un latviešiem. Un nav runa, ka tagad vajag ‘bakstīt’ katru krievu, bet gan apzināties savu virzību un sākt tomēr pašiem noteikt to. Neļauties plūsmai. Jautājums tik – kā?

When a heart is broken there is nothing to break

Rakstā izvirzītie jautājumi jau vairāk gandrīz domāti institūcijai, kura pārrauga valsts valodas lietojumu plašsaziņas līdzekļos- NRTP varētu būt, varbūt vēl kāds.

Var jau vainot sveštautiešus, ka viņi uzspieda valodas lietojumu, bet kāpēc latvieši tomēr ir bijuši vieni no aktīvākajiem to pieņemot? Un ko darīt, ja kāds latvietis par latviešiem aizskaroši pajokos angliski, vāciski, franciski vai spāniski?

Nezinu, bet ar naidīgu attieksmi ir grūti ko panākt. Un šādi pārejas posmi nekad nav viegli- pat vienā valodā runājoši cilvēciņi īsti nevar saprasties. Ja ir grūtības publiski jokot bez krievu valodas, tad vai nu tā ir kārtīga un ilggadīga skola- grūti aizmirst vai arī -darbs pie attiecīgas mērķauditorijas piesaistes.