Mīļie, mīlēsim cits citu, jo mīlestība ir no Dieva, un katrs, kas mīl, ir no Dieva dzimis un atzīst Dievu.
Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība.

Afrodīt? Tas, par ko Tu runā, ir TIKĻOTISVARĪGI! Kristieši Tevi jau tagad mīl un alkst redzēt sadraudzībā (kas pirmajā reizē ir tēja un laika apstākļi, bet vēlāk — sirsnīga draudzēšanās). Ja nē, tad viņiem ar Bībeli pa galvu.

Jēzus mūs aicināja uz sadraudzību. Kā gan varam būt pilnvērtīgās attiecībās ar Dievu, neesot attiecībās ar brāļiem un māsām? Vai tas maz ir iespējams? Varbūt nav pati veiksmīgākā atsauce uz Jēzus vārdiem, bet tomēr — Mateja evaņģēlijs, 25:45!

Tad Viņš tiem atbildēs un sacīs: patiesi Es jums saku: ko jūs neesat darījuši vienam no šiem vismazākajiem, to jūs arīdzan Man neesat darījuši.

Par draudzību.
Mani kā kristieti nekad līdz galam nesapratīs nekristietis.
Bet mani draugi nekristieši, iespējams, nāks pie ticības, redzot manu kristīgo dzīvi (vai jebkuru citu evanģēlija pasludināšanas formu, ko Dievs būs iecerējis, lai mani lietotu savas Valstības paplašināšanas darbā).

Tas, ka Tu, izveidojot attiecības ar Jēzu, komplektā nesaņēmi attiecības ar citiem Dieva bērniem, nav īsti labi. Varbūt Tu vari lūgt Dievam, lai tas rāda Tev ceļu uz kādu mazo grupiņu? Ja vēl Tu ģimenē esi vienīgais kristietis… (Esi?) Būs traki. Lūdz! Dievs šo sadraudzību ir paredzējis katram savam bērnam. Droši zinu.

PS — Iespējams, ka Tu to piedzīvosi draudzē!

Bet tomēr atkārtošu, ka nav Bībelē nekā par draudzību. Ir- par savu tuvāko. Diemžēl, no “savu tuvāko” saraksta draugi tiek automātiski izstrīpoti. Es zinu ko saku, piemērs- šīs diskusijas aizsācēja.

Un kāpēc gan narkomāns nevar būt draugs? Vai tad traucē, ka viņš dienas laikā tās trīs līdz piecas reizes patērē dažas minūtes, lai uzņemtu devu? Drauga klātbūtnē vismaz nepārdozēsies.