A. Novecojusie evolncijas pieradijumi

Turpmak minetie evolucionaru argumenti jau sen zaudejusi savu aktualitati stridu par diviem modeliem - evolucionistisko un kreacionistisko. Tacu novecojusas macbu gramatas un popularzinatniskas brosuras Me dati vel arvien tiek mineti ka pieradijums evolucijai. T'apec mes tos ari isuma aplukosim.

Aug,la attistiba

Agrak uzskatija, ka cilveka embrija attistba ir saisinats evolucijas procesa atkartojums (rekapitulacija). Cilveka embrijs secigi izskatas vairak vai mazak lidzigs zivij, abiniekam, rapulim un visbeidzot - ziditajam. Piemers, kas vienmer tiek minets - embrijam agrina attistibas stadija ir zaunas, kas lidzigas analogiem zivju organiem. Tomer ta ir tikai areja un visnotal virspuseja lidziba. Ta saucamas zaunas vel nedzimusam bernam nebut nav elposanas organi ka zivim: cilveka embrijs skabekli sanem caur placentu. Isteniba sis «zaunas» nav nekas cits ka audu slanis, no kura attistas dazadi organi; acimredzot, tas ir labakais panemiens, ka attistities noteiktam kermena dalam. Ja cilveka embrijs savas agrinajas attistibas stadijas butu konstruets savadak, vins nespetu tik labi attistities. Pat pasi evolucionari vairs netic teorijai par evolucijas procesa atkartosanos augla attistbas stadijas. Universitates to biezi cite ka joku, lai paraditu, cik naivi bijusi cilveki pagatne un cik drudzaini tie meklejusi argumentus evolucijas labad.

A. Bibele - uzticams izzinas avots

Protams, butu aplam gramatu par Dievu izmantot ka dabaszinatnu macibu gramatu. Bibeles valoda nav zinctnes valoda; to pieejama katram vienkarsam cilvekam. Neraugoties uz to, td satur daudzus interesantus faktus, kas pierada, ka si gramata it uzticams izzinas avots gan biologisko, gan pat fizikalo zinasanu joma. Viss, kas rakstits Bibele, it patiesiba, pat ja zinctnieki nav ar to vienispratis.

Indiesi ticeja, ka Zeme balstcs uz gigantiska zilona muguras. «Izglitotie» grieki uzskatija, ka pasauli uz saviem pleciem nes titans Atlants. Viduslaikos dazi zinctnieki apgalvoja, ka Zeme it plakana un balstcs uz stabiem. Toties Bibele jau tris tukstosus gadu apgalvo, ka Zeme it apala un <> tuksa telpa.

4. nodala mes redzejam, ka vecuma noteiksanas metodes ar atskaites izraktenu palidzibu un radiobiologiskas metodes nav efektivas. Nekadi nevar uzskatit par «pieraditu» faktu, ka Zemes vecums ir pieci miljardi gadu. Esosie dati daudz labak ieklaujas jaunas Zemes teorija. Bet tasvel nav viss. Samera nesen kluva zinami daudzi fakti, kas apgaz Zemes field vecuma hipotezi, tatad ad evolucijas teoriju. Seit mes aplukosim tikai sesus no daudzajiem faktiem, kas apliecina, ka Zeme ir jauna. (Padzilinats jautajuma izklasts atrodams H. M. Morisa gramatas The Genesis Flood un Scientific Creationism).

A. Dabas likumi

a) Pirmais termodinamikas likums

Tas ir viens no svarigakajiem dabas likumiem. Visi zinatnieki - evolucionari un kreacionari - uzskata, ka sis likums ir speka visas zinatnu jomas. Tas pauz: energija nerodas ne no ka un neizzud. Energija var paradities dazadas formas ka gaisma, siltums, skana, elektriba, mehaniska energija utt. T"a tikai pariet no viena veida uz otru, bet kopejais energijas daudzums Visuma paliek nemainigs.

Starp citu, materija tapat ir energijas forma (Einsteina teorijas princips, uz ka pamatojas kodolreakcijas). Ka gan sada gadijuma no neka varetu rasties Visums, ja energijas kopejais daudzums nekad nevar mainities, ja nekas nevar ne nakt klat, ne zust?

Preciza klints iezu un fosilo atlieku vecuma noteiksana, kas nav vecaki par pieciem lidz sesiem tukstosiem gadu, parasti nesagada grutibas. To veicina attieciga informacija, kas pieejama senaja literatura, vai salidzinasana ar citiem ieziem, kuru vecums jau zinams. Dazos gadijumos vecumu izdodas noteikt pec mala slanu kartas, kas nogulsnejies virs atrasta objekta (katrs slanis atbilst, pienemsim, vienam gadam). Tacu, ja objekts vecaks par pieciem tukstosiem gadu, tad vina vecums nevar tikt noteikts tiesa cela. Tad nakas izmantot dazadas teorijas un nemt talka paligaprekinus.

Fosilās atliekas jeb pārakmeņojumi allaž ir augu, dzīvnieku vai cilveku atliekas, kas saglabājušās nogulumiežu slāņos. Daudzu gadu gaitā tikušas atrastas un izpētītas burtiski miljardiem fosīliju. Pēdējās ir klasificētas pa grupām, un katrā grupā tās sistematizētas no vienkāršākajām līdz sarežītākajām formām. Saskaņā ar evolucionāru viedokli pārakmeņojušās atliekas skaidri liecinot, ka notikusi pakāpeniska organiskās dzīvības attīstība (evolūcija) no vienkāršākajiem vienšūņiem līdz pat tagad eksistējošiem augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem. Par pašiem izplatītākajiem pierādījumiem tam kalpo cilvēku, zirgu un tā saucamo starpformu fosīlie atradumi.